"Mums ar vīru bija sens jaunības sapnis – nokļūt Parīzē. Es mīlu visu, kas saistās ar frančiem un Franciju," atzīst Liepājas teātra aktrise Ieva Lelde Mūrniece.
2008. gadā aktrises dēlam Mārtiņam, kurš ilgus gadus Kauņā un Šauļos pasniedza fotogrāfijas mākslu, zīmēšanu un gleznošanu, Viļņas Mākslas akadēmija piedāvāja darbnīcu Parīzē. Mārtiņa vecākiem tā bija iespēja beidzot piepildīt savu jaunības sapni. Tās bija veselas trīs nedēļas, ko pavadīt Francijas galvaspilsētā, turklāt ne viesnīcā un ne ar tūrisma grupu, bet dzīvot, mitinoties nelielā dzīvoklītī pašā Parīzes centrā, var teikt, pilsētas sirdī pie Parīzes Dievmātes katedrāles, pašiem gatavot maltītes un būt brīviem savā ceļotāju izvēlē. "Man ir tāda sajūta, ka savā iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojusi Francijā," smej Ieva. Filmas par Koko Šaneli un Igoru Stravinski, franču valoda, mūzika, literatūra – aktrisei un viņas dzīvesbiedram Haraldam Ulmanim franču kultūra ļoti tuva. "Francijā ir tāda sajūta, ka tur esmu mājās," sajūtas raksturo Ieva.
Tiesa, pirmoreiz nokļūstot Parīzē, abi ar vīru esot apmulsuši, maldoties lidostā. Taču jau pirmajā vakarā nekavējušies doties skatīties Sitē salu, kas atrodas pašā pilsētas centrā: "Tur ir tāds mākslinieku tiltiņš, kur jaunieši sēž uz tilta, dzer vīnu un svin dzīvi." Eifeļa tornī Ievai gan nav gribējies kāpt. Brīnišķīgus panorāmas skatus aktrise skatījusi arī no citām vietām, piemēram, no Orseja muzeja, kas laika gaitā no vilcienu stacijas pārtapis par lielisku mākslas galeriju. "Arī Monmartrā, kur, apmeklējot Svētās sirds baziliku, no kāpnēm var redzēt pasakainu ainavu. Monmartra man ļoti patika, tur bijām vairākas reizes. Bet vispār trīs nedēļās izstaigājām astoņus galvenos Parīzes kvartālus. Kā no rīta sākām, vakarā atgriezāmies. Dēls brīnījās, kā fiziski varam to izturēt," gandarīta ir Ieva Lelde Mūrniece, viņa turpina, "pārsvarā gājām kājām, dažreiz braucām ar metro, vienreiz ar kuģīti. Man patika viss. Mēs bijām jūnijā, tajā laikā ziedēja liepas. Man vispār ļoti patīk liepu smarža, bet Parīzē liepu ziedi ir atšķirīgi, kā pildīti, un arī smaržo citādi – intensīvāk. Dievīgi!"
Ieva Lelde Mūrniece savu dzimšanas dienu svin 15. jūnijā, un tajā gadā Parīzē viņa to nosvinējusi slavenās aktrises Sāras Bernāras kafejnīcā, kur gaisotni nosaka franču aktrises bildes, skaista, romantiska mūzika... Tikai pasūtītā franču sīpolu zupa Ievai nav garšojusi. Toties katru dienu Ieva un Haralds ēduši kamambēru, bagetes, kruasānus un malkojuši vīnu: "Dēla darbnīcā bija arī virtuvīte, kurā gatavoju maltītes. Katru rītu vārīju kafiju, vīrs gāja uz bodīti pēc svaigiem kruasāniem. Produktus pirkām tuvējā veikaliņā. Tas bija burvīgi pavadīts, sajūtās pat grūti aprakstāms laiks."
Aktrisi fascinējuši arī Parīzes parki un dārzi, jo īpaši Buloņas mežs, kur tobrīd ziedējušas rozes. "Elizejas lauki, Triumfa arka, Tulerī parks, Luksemburgas parks – Parīzē ir ļoti daudz parku, mums patika tajos pastaigāties. Var sēdēt zālītē, paņemt līdzi uzkodas un uzrīkot pikniku. Arī Jāņus nosvinējām Parīzē. Es no Latvijas biju paņēmusi līdzi Jāņu sieru un sveci, Parīzē nopirkām alu – sēdējām Sēnas krastā, iededzām sveci, ēdām sieru un dzērām aliņu. Svinējām! Garāmbraucošo kuģīšu pasažieri mums māja ar roku. Parīzē vispār cilvēki ir ļoti laipni, pretimnākoši. Vīrs mazliet zina franču valodu, un mums nebija grūtību sazināties, jo franči negrib runāt angliski," stāsta Ieva.
Pēc gada abi ar vīru aizlidojuši uz Nicu, apceļojuši Francijas dienvidus, un Ieva iemīlējusies lavandās un Provansā. Taču vilkme virzījusi atkal uz Parīzi. Ievai gribējies pilsētu apskatīt zeltainā rudenī, taču lapas jau bijušas sačervelējušās, brūnas. "Nedēļu dzīvojām lētas viesnīcas mazā jumta istabiņā pašā Parīzes centrā, izstaigājām iepriekš neredzētās nomales, parkus. Bet tas vairs nebija tas! Varbūt nevajag otrreiz atgriezties tur, kur esi bijis laimīgs un kur bijis neaprakstāmi burvīgi," secina Ieva.
Taču šovasar uz Franciju Ieva un Haralds dosies vēlreiz – nosvinēt Haralda dzimšanas dienu. Šoreiz ceļš vedīs uz Nicu, kur pāris noīrēs automašīnu un ceļos pa Provansu. "Ar Franciju man ir tāpat kā ar Piebalgu Latvijā – es to vienkārši mīlu."
Ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.