Gaidot Sātanisko vārsmi dzejas autoru, musulmaņu pasaulē pasludinātu ārpus likuma, konferences dalībnieki diskutēja par cilvēktiesībām un brīvību, bet pusdienās un vakariņās iepazina Čehijas vīndarītavas tradīcijas. Viens no vīniem - Ludmila mums iepatikās visvairāk. Vairāk vēlējos zināt gan es, gan Dainis Īvāns, pateicoties kuram arī nokļuvu Melnīkā. Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Īvānu 90.gados allaž aicināja uz starptautiskām augsta līmeņa tikšanām, jo viņš spēja izprast un novērtēt ievērojamās pārmaiņas Centrālajā un Austrumu Eiropā. Restorāni ar ausīm
Melnīkā mēs ieradāmies caur Prāgu. Pilsētas galvenajā laukumā stāv piemineklis Svētajam Vāclavam, Čehijas zemju aizstāvim. Sv.Vāclava piemiņas dienā Čehija tagad svin Nacionālās neatkarības dienu. Septiņsimt gadu šeit tic teiksmai par Blanika kalna bruņiniekiem - viņi vienmēr visgrūtākajā brīdī nāks čehiem palīgā, un priekšā būs Vāclavs. Teiksma, 1968.gads, pati Prāga, kurā tikko pārcēlās leģendārais radio Brīvība bija reibinošs kokteilis - welcome drink no Eiropas, kurā mēs beidzot atgriezāmies.
Lūk, arī Gorbačovs - pa ceļam no Kārļa tilta uz Višegradu restorāna logā fotogrāfijā - Mihails Sergejevičs un Vāclavs Havels dzer alu šajā restorānā. Ar Bilu Klintonu Havels togad pusdienas ēda tilta otrā pusē, restorānā U Zlateho tygra. Princesei Diānai patika cits restorāns - U mecenase (Pie mecenāta). To atceras, Bet, ka te Villijs Brants tikās ar Aleksandru Dubčeku, - piemirst. Kā arī to, ka Pie mecenāta XVI.gs. pusdienojis pilsētas bende.
Pie Kārļa tilta ieejas no Malostranska laukuma ir divi torņi. Stāstot, ka vienā no tiem vietējais KGB esot uzstādījis speciālu aprīkojumu, lai noklausītos restorānu Pie trim strausiem, kurā diplomāti tikās ar disidentiem.
Pie trim strausiem pirms trīssimt gadiem Damajans, iebraucējs no
Armēnijas, atvēra pirmo kafejnīcu Prāgā. Kafija Prāgas gaumē tolaik
neatšķīrās no kafijas Vīnes gaumē, bet Eiropā jau pusgadsimtu sāka
atšķirties cita no citas nacionālās suverēnas valstis -
nostiprinājās Vestfālijas sistēma. Romas pāvesti un Svētā Romas
impērija zaudēja savu ietekmi.
Kopā ar Ludmilu
Mēs atgriežamies naktī. Netālu no Polijas robežas mūs apdzen dīvaina vieglo mašīnu kolona - priekšā policijas mašīna ar ieslēgtām bākugunīm, pēc tās divas Škodas, tad poļu Fiat, pāris austrumvācu Vartburgi un Žiguļi. Mēs iekārtojāmies aiz pēdējās mašīnas. Somās gaidīja pudeles ar sarkanvīnu Ludmila, kas nodēvēts Sv.Ludmilas, Svētā Vāclava, Čehijas zemju kņaza, vecmāmiņas vārdā. Kasete magnetafonā trāpīja uz Bītliem - Back in the USSR.
Te policijas mašīna samazināja ātrumu, palaida garām kolonnu un ar nepārprotamu manevru lika mums atpalikt. Bākuguņu gaismā aiz aizmugurēja stikla pēdējā mašīnā ieraudzījām pazīstamu oficiera cepuri. Padomju armija devās prom no Austrumeiropas. Ja vēlreiz braukšu ar mašīnu uz rietumiem, līdzi ņemšu soundtreku no Vima Vendersa filmas Miljons dolāru hotelis. Scenāriju un mūziku filmai, rakstīja Bono no U2. Vienai no dziesmām ir sera Ahmanda Salmana Rušdi vārdi. "Mans tēvs bija bagāts cilvēks, viņš atdeva man savas karalistes atslēgas. Viņš teica - tev ir daudz namu, un tajās ir daudz istabu, bet es aizbēgu caur kalpotāju eju un izmetu atslēgas.