Dabas deficīts
Aizbiedēti no meža
Modernajām bērnu attiecībām ar dabu ir pat izdomāts pseidozinātnisks nosaukums — Nature Deficit Disorder (NDD) jeb dabas trūkuma sindroms. Termina autors ir amerikāņu rakstnieks, grāmatas Pēdējais bērns mežā autors Ričards Louvs. Desmit gadus pavadījis, pētot moderno urbanizēto ģimeņu paradumus, viņš nonāca pie secinājuma, ka uz sensācijām kārie mediji un paranojas mocītie vecāki ir "aizbiedējuši bērnus prom no mežiem un laukiem", vietā piedāvājot "drošu", telpas un kustību ziņā ierobežotu rotaļāšanos pastāvīgā uzraudzībā. Vecāku bailes, ka bērns paklups, sasitīsies, sasmērēs jaunās kedas, sastaps ļaunu svešinieku, apēdīs indīgu augu, iekritīs upē vai nokritīs no koka, audzē baiļu kultūru, kas liek bērnus turēt īsā saitītē. Louvs izvirzīja tēzi, kuru vēlāk apstiprināja pētījumi — turot bērnus šķietami drošā vidē un laupot viņiem iespēju "doties izlūkos", tiek traucēta viņu attīstība un palielinās risks, ka bērni cietīs no fiziskām un garīgām kaitēm.
Lielbritānijā un ASV NDD ir izplatīta parādība, kas skar 80.gados dzimušos bērnus un jauniešus. Taču problēma nav sveša arī citur, ieskaitot Latviju. Bērni uz skolu neiet kājām, brīvo laiku pavada pie televizora vai datora un, ja arī nonāk brīvā dabā, tad šis kontakts ir reglamentēts. Fizisko un garīgo traucējumu saraksts, kas tieši izriet no šāda dzīvesveida, ir iespaidīgs. Saskaņā ar Natural Thinking pētījumu kopš 1998.gada ir dubultojies divu līdz 10 gadu vecu britu bērnu skaits, kuriem ir liekais svars. Šodien 28% meiteņu un 22% zēnu ir tukli, kas palielina sirds slimību un diabēta risku vēlākajos dzīves gados. Arvien vairāk bērnu cieš no depresijas, arvien vairāk ir tādu, kuriem piespiedu mazkustības dēļ ir uzmanības traucējumi un dabas tonizējošo ietekmi nebaudījušo pusaudžu vidū pieaug agresivitāte.
Nepazīst vardi
Bērnu sargāšanai ir vēl viens blakusefekts — viņi vairs nepazīst augus un dzīvniekus. Pērn Lielbritānijas dabas aizsardzības organizācijas National Trust pētījums parādīja, ka tikai puse bērnu spēj identificēt ozola lapu, katrs trešais nezina, kas ir lielais nātru raibenis, bet 38% nespēj atpazīt vardi. Toties deviņi no desmit zina vārdā nosaukt televīzijas zinātniskās fantastikas seriāla Doctor Who ļaunos robotus.
Paradoksālā kārtā šo pašu bērnu vecāku bērnība bija pilnīgi citāda un viņiem par to ir gaišas atmiņas. BBC žurnālists un bērnu un dabas attiecību organizācijas Rewilding Childhood aktīvists Stīvens Moss norāda, ka "divi no trijiem tēviem un divas no trijām mātēm atzīst, ka bērnībā pavadīja vairāk laika brīvā dabā nekā viņu bērni". Vecāki nenoliedz, ka pavada ar bērniem maz laika mežā, laukā, pļavā, bet vienlaikus nespēj pārvarēt vēlmi paturēt bērnus nosacītā drošībā (vai arī vēlmi atpūsties, piekukuļojot bērnus ar multfilmām vai datorspēlēm). "Es neesmu kareivīgs televīzijas pretinieks — pats esmu televīzijas žurnālists. Taču mums jāatjauno līdzsvars," saka Moss.
Statistika un Louva un Mosa nesaudzīgā diagnoze liek vispirmām kārtām paskatīties spogulī. Pirms 15 gadiem meitas uz skolu gāja pašas, šķērsojot divas ielas, kuras bija pilnas ar satiksmes noteikumus ignorējošiem jaunbagātniekiem apvidus automobiļos. Un vasarās ar kaimiņu bērniem Ikšķilē pavadīja daudzas stundas dauzoties savā vaļā (rezultāts — lauzta roka). Vai viņu jaunākais brālis drīkstēs darīt to pašu? Droši vien ne, jo 15 gados māte kļuvusi par tās pašas sargājošās paranojas upuri. Tomēr gribētos cerēt, ka jaunākā bērna dabas izglītībā neesam gluži nesekmīgi, jo mežs, jūra, klintis un dubļainas takas ir ģimenes atpūtas programmā. Un puika ir gandrīz vienīgais savā klasē, kurš māk vārdā nosaukt silpureni un ir vairākas reizes kritis no koka. Ak, jā, vardi viņš arī atpazīst. Un zina, cik smieklīgi māte palecas gaisā, ja to aizbāž viņai aiz apkakles.
***
Daba un bērni
30% mazāks uzmanības deficīta sindroma risks bērniem, kas spēlējas dabā
50% samazināts vandalisma un ģimenes vardarbības gadījumu skaits blokmājās ar skatu uz zaļo zonu
20% augstāks risks, ka mazkustīgu vecāku bērni uzturēsies iekštelpās, salīdzinot ar aktīvu vecāku bērniem
19 km2 pilnībā noflīzētu dārzu kopējā platība Londonā
Avoti: Urban Children"s Access to Theri Neighbourhoods, 1991; Front Gardens, 2008, Natural Thinking, 2006
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.