Gada dzīvnieks - gludenā čūska

Atklāšanas pasākumā piedalīsies arī Gunta Gabrāne no Dabas aizsardzības pārvaldes un Nora Rustanoviča no dabas vērojumu portāla Dabasdati.lv.Par gludeno čūsku šo rāpuli sauc tādēļ, ka tā muguras zvīņas ir gludas. Gludenās čūskas garums kopā ar asti var sasniegt 75 cm. Čūskas mugurpuses krāsa variē, taču vairāk vai mazāk ir pelēkbrūna. Īpašā gludenās čūskas pazīme ir "kronītis" jeb tumšas svītras abpus galvai. Gludenā čūska barojas tieši tā, kā to dara žņaudzējčūskas - medījumu satver ar asajiem, uz aizmuguri noliektajiem zobiem, pēc tam aptinas tam vairākas reizes apkārt, nožņaudz un norij veselu. Cilvēkam šī čūska nav bīstama, jo tā nav indīga. Pie tam gludenās čūskas zobiņi ir tik sīki, ka cilvēka ādu tie nespēj traumēt.Čūska ir aktīva dienā, bet ieraudzīt to ir ļoti grūti. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem, ziemošanas periods sākas septembra beigās vai oktobra sākumā. Pēc ziemošanas tā parādās aprīlī, pārojas aprīļa beigās vai maijā. Augusta beigās vai septembra sākumā piedzimst 6 - 8 mazuļi. Gludenā čūska ir oldzīvdzemdētāja - mazulis gandrīz pilnīgi attīstās olā, bet izšķiļas no olas īsi pirms dzimšanas, dzemdību laikā vai tūlīt pēc piedzimšanas.Gludenā čūska ir sastopama visā Eiropā, pie tam diezgan tālu uz ziemeļiem. Latvijā ļoti reta, jo te atrodas tās areāla ziemeļu robeža. Latvijā maz pētīta, un ziņas par to ir fragmentāras. Mūsdienās zināmas gludeno čūsku atradnes Piejūras zemienē, Kurzemes piekrastes posmā no Slīteres Nacionālā parka līdz Ķemeru Nacionālajam parkam. 2011. gadā atrasta jauna atradne Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū.Gludenā čūska iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijas Sarkanajā grāmatā, Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu direktīvā un Bernes konvencijā.