Iecere izmēģināt kādu no Gruzijas slēpošanas kūrortiem (patlaban tādi ir divi — Bakuriani un Gudauri) mums radās jau pirms pusotra gada, kad pirmoreiz ceļojām pa Gruziju.
Slēpes ar cūkām
Tuvojas Jaungads, tādēļ mūsu izvēles iespējas ir ierobežotas. Decembra sākumā Gudauri visas vietas jau aizņemtas, un atliek pieņemt piedāvājumu Bakuriani. Tas gan nebūt nav tik lēts, kā cerēts — divas nedaudz piesmakušas istabas pieciem cilvēkiem, kas tiek dēvētas par luksusa numuru, maksā 40 ASV dolāru no cilvēka par diennakti.
Esam slinki, tādēļ mums caur paziņām ir sarunāts šoferis ar privātu auto, kas, braucot ar vidējo ātrumu 120 km/h un veicot adrenalīnu uzdzenošus apdzīšanas manevrus, mūs no Tbilisi aizved uz apmēram trīs stundu brauciena attālumā esošo Bakuriani. Tur var nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, taču tad jāmēro ceļš ar vilcienu no Tbilisi līdz Boržomi un tad ar mikroautobusu tālāk uz Bakuriani.
Viesnīcas cenā iekļautas trīs ēdienreizes katru dienu, un interneta mājaslapā solīts — arī slēpošanas inventārs un transports uz kalnu. Viesnīcas ēdiens, kā jau bijām paredzējuši, sagādā vilšanos jau pirmajās pusdienās, taču no tā atteikties nebija jēgas — cenu neviens tāpēc nepazeminātu.
Meklējam glābiņu nomaļā, bet stingri eiropeiskā gaumē ieturētā restorāniņā ar nosaukumu Monmartra, kur kārtīgas pusdienas var paēst apmēram par 10—15 lariem (aptuveni 3—4,5 lati). Arī solītā transporta nav — mikroautobusu nevarot iedarbināt, un, ja varētu, kalnā tas tikpat nespētu uzbraukt. Par slēpēm jāmaksā 20 lari (apmēram seši lati) dienā. Pie ieejas slēpju noliktavā paceļu galvu — virs durvīm žāvējas divi nodīrāti sivēni pilnā augumā ar visām astēm. Viesnīcas slēpes šķiet aizdomīgas, un par snovbordu nav ko sapņot, tādēļ nolemjam inventāru nomāt uz kalna. Padzirdot, ka esmu snovbordiste, administratore iesaka Kohta Gore (2200 metru virs jūras līmeņa) Kohta-1 trasi. Turp dodamies ar taksi. Iznomājam slēpes un sarunājam instruktoru slēpot nepratējiem, taču ar snovbordu rodas problēmas. Izrādās, maniem līdzi paņemtajiem zābakiem nomas dēļi neder.
Skumji lūkojos uz nomas inventāru un nožēloju, ka nesamaksāju airBaltic pieprasītos 20 latus par slēpošanas inventāra vešanu. Tomēr pēc brīža gruzīnu puisis pavaicā, vai labi protu snovot, un, saņēmis apstiprinošu atbildi, izvelk no pagaldes gluži jaunu, glītu dēli — tas esot viņa paša. Nosolos būt uzmanīga un laimīga dodos uz trasi.
Privātā diskotēka
Bakuriani sagaidīsim arī Jaungadu — gruzīni iepriekš solīja, ka no abiem slēpošanas kūrortiem Bakuriani ir vairāk dažādu atpūtas iespēju. Šķiet, ar to tika domātas izjādes ar zirgiem, kas maksā divus larus (apmēram 60 santīmi) par apli, un braukāšana ar sniega motocikliem, kas maksā piecus larus (apmēram 1,5 lati) par apli. Ir arī zirgu pajūgi un slidotava. Nejauši sastapts gruzīnu puisis Jaungada naktī mūs ir uzaicinājis doties uz diskotēku kādā no Bakuriani viesnīciņām. Ap plkst.23 dodamies uz pilsētas centru vērot svinības, taču ielas ir tukšas — gruzīni svinīgo brīdi svin mājās. Pāri ielai ievērojam bariņu cilvēku, kas māj mums, lai nākam šurp. Tie ir daži gruzīni un armēņi — esot ieraudzījuši, ka mēs "tādi paši muļķi kā viņi — iznākuši skatīties svētkus pilsētā".
Pēc pusnakts, apstaigājuši vairākus hoteļus un savākuši vēl prāvāku līdzi nācēju pulku, mēs nonākam kādā viesnīcā, kur saka, ka diskotēka te ir gan, taču slēgtā — īpaši aicinātajiem viesiem. Tomēr, noklausījušies mūsu īdēšanu par mēroto ceļu, viesnīcnieki apžēlojas — rīkošot mums "privāto diskotēku". Mūs uzved otrajā stāvā uz bāra telpu, kur skan 90.gadu deju mūzikas klasika.
Instruktors ar šņabi
Viens no Jaungada naktī satiktajiem gruzīniem, kas sakās slēpojot jau padsmit gadu, mums iesaka doties uz citu trasi — Kohta-2 jeb Tatru. Par Kohta-1 viņš tikai noteic: "Ja vēlaties nokļūt traumatoloģiskajā slimnīcā, varat braukt". Jaungada rītā sekojam viņa ieteikumam. Šoreiz nomā saņemu jaunu dēli un priecīgi metos uz kalnu. Uz virsotni, no kuras sākas gandrīz divu kilometru garais nobrauciens, ved pacēlājs ar stieni. Uzbraucamais ceļš ir izdangāts, tādēļ nebrīnos, ka man priekšā stāvākajā posmā guļ nokritis slēpotājs. Apbraukt viņu neizdodas, un es palaižu vaļā pacēlāju. Paveros lejup un saprotu, ka trasi sasniegt varētu izdoties tikai pēc nobrauciena caur mežu. Tajā ir jauks pūdersniegs, kritušie koku stumbri ir kā nelieli tramplīni, taču koku ir pārāk daudz un nākas pasvīst, lai manevrētu līdz trasei. Ar otro reizi tieku līdz kalna galam. Veltu desmit minūtes apburošajam skatam uz tuvējām kalnu virsotnēm un tad traucos lejā pa nogāzi. Nobrauciens ir gluži jauks — kņudinošas nogāzītes ar vieglu sniega kārtu garajā trasē mijas ar lēzenākiem posmiem. Esmu sajūsmā un nekavējoties atkal dodos augšā. Tomēr, nonākot līdz stāvumam, gar pacēlāju guļošie slēpotāji un raudošie bērni dara mani bažīgu. Pēc brīža — ak vai — jūtu, ka arī mans pacēlāja stienis ieķeras trosē. Mani pamet pusmetru gaisā, es krītu un atkal dodos nobraucienā uz trasi caur mežu.
Uz pēcpusdienu pie pacēlāja saradies prāvs cilvēku bars. Rindu kā vēlamu organizācijas veidu te neviens neatzīst — ļaudis viens otru stumj un grūsta, līdz, nesaudzīgi bradājot viens otram pa slēpēm, tiek uz pacēlāja. Skumji noraugos, kā manu jauno dēli izraibina nepacietīgo slēpju atstātās švīkas. Snovbordistu te ir maz — saskaitu tikai kādus trīs —, un uz mani brīžiem raugās kā uz citplanētieti. Lai arī internetā Bakuriani solīts bordercross un halfpipe, vietējie rausta plecus. Galu galā secinām, ka vislielākais prieks Bakuriani ticis mūsu ceļabiedrenei Airisai, kas dienas uz kalna pavadījusi kopā ar karstasinīgu gruzīnu slēpošanas instruktoru. Pirms mācību stundas piedāvājot izdzert malku šņabja drosmei, viņš nodevis viņai cēlo slēpošanas mākslu.
***
Bakuriani trases
Kohta-1 (Kohta)
1500 metru nobrauciens, pirmie 400 metri — 52 grādu slīpums.
Pacēlājs ar krēsliem — 2 lari par reizi (apmēram 60 santīmu).
Slēpju noma — 20 lari par visu dienu (apmēram 6 lati).
Instruktors — 25 lari stundā (apmēram 7,5 lati).
Kohta-2 (Tatra)
1700 metru nobrauciens.
Pacēlējs ar stieni — 2 lari par reizi (apmēram 60 santīmu).
Slēpju noma — 10 lari par stundu (apmēram 3 lati).
Instruktors — 25 lari stundā (apmēram 7,5 lati).