Herman, nē!
"Tiešām viena atbraukusi," mani ieraugot, saka kempinga Pītagi saimniece Signe. Jā, atvaļinājumā gribēju aizbēgt no cilvēkiem un ar telti nolīst meža malā. Basta. Turklāt Pītagu apmeklējumu domās virpināju teju gadu. Pītagi mani kārdināja virtuāli, jo kādu dienu internetā atradu saimnieces blogu par viesu mājas dzīvi. Šogad viņa sāka rakstīt arī portālā tvitter.com: "Jūrā ūdens silts kā piens, tējas zāles smaržo, sabraukuši poļi, sūdzas, ka jūra tālu." Citi viesu nami aprobežojas ar datiem par vietu skaitu un identiskiem aprakstiem a' la "klusa vieta pie jūras", savukārt Pītagi katru dienu man burtiski pieskārās.
Bute, Krēsla, pūķi
Pītagos viss ir vēl labāk, nekā iedomājos. Man ierāda briljanta cienīgu stūri un atnes krēslu, kur pasērst. Man krēsls jau ir, tāpēc otrā sēdinu savu ceļabiedru. Arielu Šaronu. Lāci. Paņēmu līdzi, jo viņš nekad nav redzējis jūru — kā jau no Ķīnas fabrikas nācis. Zinu, ka mani tuvie cilvēki teiktu: vai ta' ar lāci jābraukā, ka draugi ir. Nemēģināšu stāstīt, cik ļoti biju nogurusi no cilvēkiem. To sapratīs tikai mani amata brāļi.
"Un kas ar grāmatām?" uzjautā Signe. Atbildu, ka man ir Hamsuna Pāns. "Par smagu, nāc līdzi." Signe ieved bibliotēkā, prasu pēc Krēslas. Tieku līdz 20.lappusei, jo velobrauciens pa mežu un pelde jūrā aizrauj vairāk. Līdz jūrai 800 metru jāiet caur Košraga ciemu. Tieši šajā līvu ciemā pierakstīts visvairāk lībiešu folkloras materiālu. Zvejniekciema nosaukums dokumentos minēts ap 1680.gadu, XIX gadsimtā te bijušas četras sētas: Anduļi, Žoki, Kinne un Tillemači. Mājas saglabājušās. Žokos, kur bijusi pirmā lasīt mācīšanas skola lībiešu bērniem, uz pastkastītes uzpervēts līvu karogs. Daudzām mājām ir lībiski nosaukumi: Vāldamļ — Baltzemes, Nourpiedagi — Jaunpriedes, Virgļs — Atmodas.
Pa ceļu pretim nāk kāds vīrs. "Tev ir Jānis?" viņš jautā. Saku, ka ir, tikai mājās. "Es esu Voldemārs. No centr'! Pastkastē atradu pastkarti, kas adresēta Jānim Košragā." Tā kā ciemā ir astoņas pastkastītes un nedaudz vairāk māju, atrast Jāni nav grūti. Tas ir Pītagu saimnieks.
Jūra šņāc, bet laipni. Neviena cilvēka, tikai tālumā pūķus valda divi kaitbordisti. Jā, ūdens ir silts. Miers. Neticami, ka šo krastu kaut kas var satricināt — jūlija beigās fiksēja zemestrīci un pazemes grūdienus juta no Mazirbes līdz Kolkai.
Vakarā Signe atnes žāvētu buti. "Neesi taču veģetāriete?" Par laimi. — ne, jo bute ir izcila. "Klau, tev kaut kas nav ar interjeru. Vīnu nevar dzert no krūzes. Atnāc pēc glāzes." Signe pelnīti pērn saņēmusi Lauku ceļotāja gada labākā saimnieka apbalvojumu.
Pīle, igaunis, avenes
Pamodina lietus bungāšana. Ir divpadsmit dienā, un debesis vaniļas dzeltenumā. Pie Pītagu ledusskapja izpētu svaigi izdrukātas laika ziņas, taču pārsteidzošāka ir kāda cita — autobusu saraksts. Rīgas autobuss tuvējā Mazirbē pietur divreiz dienā. Jābrauc biežāk!
Atvados. Diennakts izmaksājusi sešus latus: duša, velosipēda īre, telts vieta. Tā kā esmu uzvedusies labi, tviterī par mani nekas nav ierakstīts. Pītagu sakari: 29372728.
Tālāk ceļš ved uz Saunagu pie lielizmēra vannas pīles Bowmore duck, kas mīt iepretim mākslinieku Heinrihsonu mājai (ne tai baisajai zaļajai). Pīli pirms trim gadiem Annai Heinrihsonei uzdāvināja režisors Jānis Kalējs, kad pīle bija nokalpojusi kādas reklāmas filmēšanā. Kāpēc Bowmore duck? "Tāpēc, ka mūsu mājas ir Baumori," skaidro Anna Heinrihsone. Mājas vārds atvasināts no skotu viskija Bowmore. Saunagā esot arī mājas Belentaini, Tulamori. Pīle man tik ļoti patīk, ka gribas tai darīt ko labu. Izpeldināt vai parādīt savu draugu fotogrāfijas. Garām iet pats Ivars Heinrihsons jūrnieka micē, sūri nesdams maisu. Viņš nofotografē mani ar Šaronu.
Uz Kolkasragu. Jau kādu laiku tas apskatāms par latu. Tikpat maksā arī garda laša zupa, kas vārās turpat grāpī virs ugunskura. Gribas apskatīt Kolkas baznīcu, taču kā jau baznīca — tā slēgta. Tālāk uz Kalteni, kur mežos tik daudz melleņu, ka žļarkst zem kājām. Te vērts līkot Gaiļa māju, kas uzbūvēta uz mola. Izcils ir Mērsraga baznīcas gailis, kas izskatās kā uz iesma uzsprausts un tirina kājas.
Atpakaļceļā iešauju Vandzenē, kur Mazkuģnieku sētā (26160203) var lasīt avenes. Šī māja mani allaž fascinējusi ar to, ka netālu ir dzimtas apbedījumi. Protams, ievērības cienīgs ir arī lielais suns Hermans. Kamēr lasu avenes, viņš no aizmugures klusi piezadzies un fm! pašauj purnu zem brunčiem. Nu gan vairs neesmu viena. "Herman, nē!" iesaucas saimniece. Kad dodamies svērt avenes un skrienu pēc naudas, saimniece saka: "Neskrien, Hermans domās, ka bēdz." Kad vēlos paņemt groziņu, saimniece sakās to iznest no mājas, jo "Hermans domās, ka zodz. Un taisi ātri mašīnai durvis ciet, jo citādi Hermans iekāps".
"Nu, kā ir?" prasu Šaronam mājupceļā. Viņš piesprādzēts sēž un skatās autospoguļa saulrietā. Tāds kā klusi laimīgs. Savukārt es jūtu, ka sirds atkal elpo. Un gribas cilvēkus.
***
Šajā nedēļas nogalē vērts apmeklēt:
Jūrmalas Brīvdabas muzejā 15.08. Amatu diena. 14.08. plkst.10.00 atklātais čempionāts burāšanā Lielupē pie dzelzceļa tilta.
Piebalgas novada kultūras svētkos Zosēnos 14.08. plkst.20.00 Jāņa Kalniņa operas Lolitas brīnumputns uzvedums. Sestdien ar šķovi cienās pavārs Mārtiņš Sirmais, vakarā koncertēs Andris Ērglis un Credo, svētdien klasiskās mūzikas koncerts baznīcā. Info: Jaunpiebalga.lv.
Velobrauciens — svētceļojums Dievnami Ziemeļkurzemē 15.—23.08. Vairāk info: www.velokurjers.lv; Maruta (26482130).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.