Ilonas Brūveres krāsu terapija

Pat piena kannas ir violetas. Ieeja Ilonas pasaku namiņā ir kā uvertīra viņas radītajai krāsu simfonijai. **Atvaira depresiju** Kad Ilona uzņēma videofilmu Mana pasaule — Parīze, Londona, Berlīne, Roma, viņa pēkšņi aptvēra, ka "šausmīgi gribu savus laukus". Drīz Ilonas mammai pa rokai gadījās sludinājums Rīgas Balsī, ka 110 km attālumā no Rīgas, Taurenes pagastā, tiek pārdotas Vecbiezēkas. Trīs hektāri zemes, dīķis, šķūnis, māja kļuva par Ilonas "laukiem". Viss gaidīja darbarokas un atjaunotni. Trūka tikai naudas, un Ilona, veikusi mājas minimālo kosmētisko remontu, sev raksturīgajā manierē ķērās pie krāsām. Mājas neparasto iekārtojumu viņa skaidro vienkārši: "Dažkārt saskumst sirds, tāpēc mēģinu apkārtējo vidi padarīt dzīvīgāku, un visu, kas atrodas ap mani, krāsoju košu, dzīvi apliecinošu." Guļamistaba ieguva sapņu zilo krāsu. Sienas, akmentiņi uz palodzes, lampa, mēbeles, gultas veļa, glezniņas — viss zilos toņos. Telpa draugiem kļuva par rožu istabu. Te pie sienas Dalī gleznas reprodukcija. Ilona atceras: "Televīzijā vadīju raidījumu Maģiskais kvadrāts. Stāstīju arī par Salvadoru Dalī. Šī reprodukcija rāmī — piemiņa raidījumam, kas man pašai ļoti patika." **Netrūkst arī varžu dziesmu** No saviem principiem Ilona neatkāpjas nekur — virtuvē, viesistabā, vannas istabā krāsas cenšas pārspēt cita citu spilgtumā un izteiksmībā. Bilstu: "Te taču iedzīvināta tavas dzīves scenogrāfija!" Ilona smej: "Kāda scenogrāfija! Šeit atradu lauku plašumu un klusumu, varžu dziesmas, ābeles, krūmus un milzīgu attālumu līdz ikdienībai." Viņa smejas, ka dažkārt vajadzīgās krāsas nav pa rokai, un tad, "kādu krāsu atrodu, to zieķelēju virsū". Mājasmāte bilst, ka baltas tapetes pieprasa sev fonā lepnas mēbeles, bet Ilona dzīvo ar to, kas pa rokai šajā mājā, un ved uz saviem laukiem to, kas Rīgas mājā nav vajadzīgs. Krāsaini audumi, portrejas, sveces, neskaitāmi nieciņi, kuriem ir vērtība tikai mājas saimnieku acīs, spoguļi, pašdarinātas bildes, gaismekļi un sienu gleznojumi padara Vecbiezēkas par mākslinieku savdabīgu mītnes vietu. Saule mājai iet apkārt, katru brīdi iemirdzinot jaunas krāsas istabās, un pelēkajām skumjām te nudien nav kur patverties.