Taču panikai un zāļu izķeršanai aptiekās speciālisti neredz pamatu — kaut gan šonedēļ P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (KUS) no H1N1 komplikācijām nomira kāda paciente (pirmais ar H1N1 saistītais nāves gadījums valstī), ievērojami lielāks skaits cilvēku ne tikai laimīgi atveseļojas, bet, iespējams, pat neapzinās, ka nupat izjustais drebulis kombinācijā ar paaugstināto temperatūru un klepu bijusi pandēmiskā gripa, nevis nieka saaukstēšanās.**Var uznākt atkal un atkal**Ja nav pierādījumu, ka par cūku gripu dēvētā AH1N1 nav nedz lipīgāka, nedz bīstamāka par jebkuru sezonas gripas vīrusu, kāpēc ap to sacelts tāds troksnis? P.Stradiņa KUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs un epidemiologs Uga Dumpis SestDienai skaidro: pandēmiskā gripa AH1N1 jeb jaunā gripa no parastās atšķiras ar to, ka tā sākusies agrāk, kā arī ļoti iespējams, ka tai būs vairāki viļņi. Proti, sezonas gripa sākas, sasniedz kulmināciju un beidzas, turpretī jaunā gripa varētu uznākt un pāriet, un pēc kāda laika uznākt atkal un atkal. No sezonas gripas jaunā atšķiras arī ar to, ka ar to retāk slimo gados veci cilvēki, vairāk — bērni (taču vieglā formā). Pandēmiskajai gripai raksturīgi, ka daudzi to izslimo tik viegli, ka notur par parastu saaukstēšanos. Dažas dienas ir paaugstināta temperatūra un klepus, un tas arī viss.**Acis un ausis vaļā**Tas nenozīmē, ka pret gripu var izturēties vieglprātīgi. Tāpat kā parastā sezonas gripa, arī pandēmiskā gripa cilvēkiem, kurus nomoka hroniskas kaites, var izraisīt slimību saasinājumu un smagas blakusparādības. Biežāk novērots plaušu karsonis un bronhīts. Tā kā vakcīnas pret jauno gripu Latvijā vēl nav, vislabāk sevi pasargāt no saslimšanas, turot acis un ausis vaļā un neizturoties nevērīgi pret izmaiņām savā un apkārtējo veselībā. Jaunās gripas simptomi gan ir tādi paši kā parastajai gripai: lielākoties slimība sākas pēkšņi, ir augsta temperatūra, drebuļi, slikta pašsajūta, var būt sāpes kaulos un muskuļos, sāpes aiz krūšu kaula, galvassāpes, sāpes acu ābolos, klepus, sasārtusi seja. Jaunajai gripai novēroti arī tādi simptomi kā vemšana un caureja, taču tas nenozīmē, ka jebkura vemšana un caureja liecina par gripas sākšanos — patlaban klejo arī daudz "vēdera vīrusu". Ārēji, tikai pēc simptomiem un bez laboratoriskām analīzēm atšķirt parasto gripu un jauno gan esot teju neiespējami arī ģimenes ārstiem, šonedēļ Dienai paudis Latvijas Infektoloģijas centra direktora pienākumu izpildītājs Jāzeps Keišs. Galvenais, lai ārsti vispār noteiktu saslimšanu ar gripu.Ja simptomi liecina, ka sākusies gripa, jāsazinās ar ģimenes ārstu pa telefonu, nevis jādodas tieši uz pieņemšanas telpām — lai neinficētu citus cilvēkus. Pirmajās pāris dienās gripas pacients ir visbīstamākais apkārtējiem, t.i., slimība viegli pārceļo no slimā uz veselo — šajā laikā tā ir sevišķi lipīga. Uzņēmīgi pret jauno slimību ir visi, kas nav to jau izslimojuši vai kas nejaušības pēc nav vakcinējušies, respektīvi, visi, kam pret to nav imunitātes. Pacients vairs nav bīstams apkārtējiem 24 stundas pēc tam, kad izzuduši pēdējie gripas simptomi. Pēc saskares ar inficētu cilvēku gripas simptomi var parādīties pēc vienas līdz piecām dienām.Ja cilvēks jūtas ļoti slikti un pats vai apkārtējie redz, ka slimība izpaužas sevišķi smagi un pat draudīgi (asiņo deguns, uz ādas redzami sīki asinsizplūdumi, traucēta apziņa, cilvēks ģībst vai vemj) — jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai steigšus jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai konsultētos par turpmāko rīcību. Tāpat jārīkojas, ja cilvēkam ir kāda nopietna blakusslimība, piemēram, cukurslimība, aknu slimība, sirds slimība, un gripa sākas ļoti strauji. Vēl kāda situācija, kad nav jāgaida, bet ārsts jāsauc obligāti un nekavējoties, — ja šķiet, ka stāvoklis uzlabojies, bet tad notiek strauja pasliktināšanās.**Zāles iedarbīgas sākumā**Ja slimība norit viegli, ar ģimenes ārstu sazināties vajag, bet doties uz slimnīcu nav obligāti. Pat nedzerot nekādas zāles, jaunā gripa pāriet vidēji piecās dienās. Pretvīrusu preparātus zanamiviru (oriģinālais nosaukums Relenza) un oseltamiviru (oriģinālais nosaukums Tamiflu) nevajadzētu lietot uz savu galvu, bet gan konsultēties ar ārstu — šīm zālēm ir nopietnas blaknes (tie ir recepšu medikamenti). Visbiežāk pretvīrusu zāles lieto, ja slimība ir smaga. Tās samazina slimošanas ilgumu par vienu līdz pusotrai dienai, taču ir efektīvas vienīgi tad, ja tās sāk dzert slimošanas pirmajās dienās. Kā profilaktisks līdzeklis tādā izpratnē kā vitamīni pretvīrusu preparāti neder.
Šīs zāles samazina gripas vīrusa koncentrāciju organismā, tātad nav grūti secināt: ja nekāda vīrusa organismā nav, nav arī ko samazināt. Ja bijusi saskare ar gripas pacientu: jāapjautājas ģimenes ārstam, vai nevarētu būt pienācis īstais brīdis saņemt attiecīgo recepti, lai laikus varētu sākt lietot medikamentus (šonedēļ gan zāļu lieltirgotavas pavēstīja, ka krājumi jau izpirkti). Pasaules Veselības organizācija (PVO) šonedēļ izplatījusi informāciju, ka pret sezonas AH1N1 gripu iedarbīgs ir arī rimantadīns un amantadīns. Šo ziņu tālāk izplatīt steidza vietējie rimantadīna ražotāji, iepriecinot, ka krājumi ir pietiekami. Taču sezonas AH1N1 un pandēmiskā ("cūku") AH1N1 nav viens un tas pats vīruss — PVO rekomendācijās par zāļu lietošanu pret gripu norādīts, ka jaunais jeb pandēmiskais, jeb "cūku" gripas vīruss pret amantadīnu un rimantadīnu ir rezistents, tātad šīs zāles pret to nepalīdz.
Gripas gadījumā, lai pazeminātu temperatūru, jālieto paracetamols. Nedrīkst lietot acetilsalicilskābi (aspirīns), jo tā var izraisīt smagas komplikācijas — Reja sindromu un aknu bojāeju!
No pandēmiskās gripas nepasargā vakcinēšanās pret "parasto" gripu, taču, ja ir indikācijas, vakcinēties vajag: ja izslimota "parastā" gripa, tas nenozīmē, ka cilvēks vairs nevar saslimt ar pandēmisko gripu. Visai ticams, ka līdztekus pandēmiskajai AH1N1 gripai sāks izplatīties arī citi gripas vīrusa paveidi.
Uz kino — citreiz
Lai izvairītos no saslimšanas, jāvairās apmeklēt masu pasākumi (īpaši jāapdomā, vai uz tiem vajadzētu vest bērnus). Jāuzmanās no saskares ar slimiem cilvēkiem, jāinteresējas, vai bērna klasē, skolā vai bērnudārzā kāds nav saslimis. Ja sasirdzis kāds no mājiniekiem, ja vien iespējams, bērnus uz laiku vajadzētu izmitināt pie radiem. Ja gadījies saslimt pašam, nav jātēlo varonis, pēdējiem spēkiem dodoties uz darbu, bet jāpaliek mājās, lai izveseļotos. Slimojot jādzer daudz šķidruma un jāatpūšas, nevis jāizmanto pēkšņi uzradies "brīvais laiks", lai, piemēram, nomazgātu logus vai satiktu sen neredzētus draugus.
Arī jaunās gripas vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā — ja nonāk tuvumā slimniekam, kurš šķauda vai klepo, var saslimt. Gripa ceļo arī ar priekšmetiem un rokām, piemēram, ja slimais klepojot, šķaudot vai kā citādi ar elpceļu izdalījumiem vīrusu "nogādājis" uz savām plaukstām un sarokojas ar veselu cilvēku, veselais varētu inficēties. Pie profilakses jāpieskaita arī regulāra roku mazgāšana. No priekšmetiem lielākoties infekcijas izplatīšanās notiek ar dvieļiem un kabatlakatiņiem, mazāk — ar krūzītēm vai šķīvjiem vai, piemēram, durvju rokturiem. Vīruss ārējā vidē iet bojā — cik drīz tas notiek, atkarīgs no gaisa mitruma un temperatūras.