Nevērīgi paklausoties dažādu tautību zīdaiņu murmulēšanā, var šķist, ka visi bērni izdod vienādas skaņas. Taču tā nav, apgalvo vācu zinātnieki. Viņi noskaidrojuši, ka mazuļi mācās valodu jau mātes vēderā un piedzimstot ir apguvuši kādai valodai specifiskas skaņas, ko varētu nosaukt par melodiju.
Ziņas, ka embrijs dzird un jūt ārpusē notiekošo, nav nekas jauns. Tas apstiprināts jau daudzos agrākos pētījumos. Apstiprināts arī tas, ka bērni labāk apgūst to valodu, ko dzirdējuši grūtniecības periodā. Taču valodas atpazīšana un runāšana vai, precīzāk, brēkšana tajā ir divas dažādas lietas. Līdz šim zinātniekiem nav bijis pārliecinošu pierādījumu par zīdaiņu valodas prasmēm.
Vircburgas Universitātes Pirmsrunas attīstības un attīstības traucējumu nodaļas antropoloģe Ketlīna Vermke noskaidrojusi, ka atšķirības ir. Viņa ierakstīja un izanalizēja 60 jaundzimušo izdvestās skaņas. Puse no tiem bija vācieši, puse — franči. Šīs "melodijas" jeb zīdaiņu raudāšanas intonācija nav akcents, jo akcents ir saistīts ar vārdu izrunāšanu. Bērni vēl neizrunā vārdus, taču melodiju viņu raudās varot uztvert.
Franču valodā runājošie liek uzsvaru uz vārda pēdējo daļu, savukārt vācieši vārda beigas pieklusina un nereti pat "norij". Tam arī pievērsa uzmanību vācu pētniece. Viņa noskaidroja, ka bērni patiešām raud tā, kā vēl pirms dzimšanas dzirdējuši apkārtējo sarunās. Franču mazuļiem piemīt tendence raudot paaugstināt toni pirms kārtējā elpas vilciena, savukārt vācu bērni brēciena beigas pieklusina.
"Skaidrs, ka ilgais valodas mācīšanās posms sākās ar uztveri un melodijas apgūšanu jau embrija stadijā," žurnālā Current Biology rakstīja K.Vermke. Viņa uzskata, ka šis atklājums var dot krietni vairāk par izpratni, kā attīstās valoda. "Turpmākās cilvēkbērnu raudāšanas un citu izteiksmes līdzekļu analīzes var dot pienesumu lielās mīklas atminēšanā, kā radusies un attīstījusies valoda," zinātniece ir pārliecināta, ka viņas komandas palīdzība noderēs speciālistiem, kas pētī cilvēces izcelšanos.