Šobrīd man ir tāda sajūtu stadija, ka vajag to māju tagad un uzreiz! Man jau sāk kļust vienaldzīgi apdares materiāli, krāsas, podu forma un spuldzīšu izvietojams - galvenais ļaujiet man sākt mājā dzīvot!
Ģimenes kopības sajūta, protams, ir ārkārtīgi vērtīga lieta, bet, kad trīs mēnešus pieci cilvēki dzīvo vienā aptuveni 18 m2 lielā istabā šī kopības sajūta sāk kaitināt. Turklāt blakusistabās ir vēl divi cilvēki un gana liels suns, kurš šķiet ir vēl vairāk apjucis nekā es :) Nav iespējams nomazgāties kad vēlies, jo to jau dara kāds cits un arī tualetē brīvu vietu nekad nav.
Savas izjūtas varu raksturot kā nepārtrauktu dzērumu ar īsiem apskaidrības brīžiem, kad tu sāc domāt par dzīves jēgu. Visi esam kļuvuši uzvilkti, nekomunikabli, bet ceru, ka tas ir labojams un labais garastāvoklis atgriezīsies ienesot pirmās mantas jaunajā mājā. Vispār es esmu optimists un ticu tam labajam :)
Šī bija tāda liriska atkāpe no tēmas, kas ir svarīgs izziņas materiāls visiem tiem, kuri plāno paveikt ko līdzīgu.