Darvins atklāja lielos konstruktorus - mainību un izlasi. Mainība rada piedāvājumu. Izlase atlasa to, kas konkrētajos apstākļos nodrošina izdzīvošanu.
Evolūcijas procesā orgāni, kuri netiek izmantoti, izzūd. Piemēram, dažu sugu čūskām zem ādas daļēji saglabājušies ekstremitāšu kauli. Vaļiem, kuru senči staigājuši pa sauszemi, samanāmas iegurņa atliekas. Cilvēkiem ir astes kauls, saauguši astes skriemeļi. Cilvēks asti var pakustināt, tikai kustinot dibenu. Cilvēka evolūcijā svarīgāka loma bija smadzeņu kustināšanai. Palielinoties jaundzimušo smadzeņu apjomam, platāki kļuva sieviešu gurni, bet ne uzreiz. Evolūcijai piemīt inerce. Sievietes ar šauriem gurniem dzemdībās mira, kaut arī spēja paskriet ātrāk par platgurnēm, tātad viņām bija lielāka iespēja izglābties no zobenzobu tīģera, tomēr lielāka bērna galva - lielākas smadzenes - evolūcijā izrādījās vērtīgāks ieguvums. Darvina teorija kā līdzība izmantojama situācijas skaidrošanai Latvijā. Tās pārvalde ilgus gadus tikusi pakļauta izlasei ar mērķi atlasīt ērtus cilvēkus, kuri ar savu darbošanos nerada problēmas augstāk stāvošajiem. Daļa no viņiem ļoti cieš, ka to rudimentārās astes paslēptas biksēs un brunčos, liedzot iespēju demonstrēt savu padevību. Iestājoties grūtiem laikiem, iedzīvotāji grib no astes luncinātājiem sagaidīt smadzeņu kustināšanu un sarežģītu izdzīvošanas uzdevumu risināšanu. Bezcerīgi. Evolūcijai piemīt inerce. Viņi kustinās tikai dibenus, pārsēžoties no viena krēsla otrā.