Viņi labprāt mazgājas vannā, risina dialogus, pasniedzot kāju, sveicinās, dod bučas, alkst pēc uzmanības, ilgojas un mīl, ir greizsirdīgi un kauslīgi, reizēm mēdz ieriebt un ziemā vislabāk guļ gultā zem siltas segas.
Ienākot Zusmaņu plašajā viesistabā, šķiet, ka esam nokļuvuši austrumu tirgū – spalgās un nebūt ne melodiskās papagaiļu balsis griež ausīs. Alīna brīdina: "Noņemiet bereti Romeo priekšā, viņam nepatīk cilvēki ar cepuri vai kapuci!" Hm, vai maz iznāksim nesavainoti no šīs mājas?
Kūst, kad bužina
Zusmaņiem ir pieci lielie papagaiļi. Divu balto kakadu Romeo un Sāras būri atrodas saimnieku Alīnas un Rolanda Zusmaņu guļamistabā, trīs citi – sarkanastes žako jeb pelēkie papagaiļi Žaks un Lora, kā arī Patagonijas papagailis Buzis dzīvojas būros plašajā virtuvē. Putni mājā izmitinājušies kā īsti Rokfelleri. Apjomīgie būri iekārtoti ar visām ērtībām, tajos gan barības un ūdens trauki, gan kāpnītes un šūpoles, gan košas rotaļlietas un mezgloti riņķi, gan graužamie zari. Alīna attaisa sarkanastes žako būrus, un putni gāzelīgā gaitā rāpjas laukā, bet Buzis pat sadūšojas un veic īsu lidojumu telpā.
Kamēr mēs virtuvē sarunājamies, guļamistabā sākas jandāliņš. Sāra un Romeo apvainojušies, ka viņi nav mūsu uzmanības lokā. Cekulus sacēluši, šie protestē dažādu toņkārtu balsīs. Alīna steigšus paņem rokās Sāru, un putns gluži kā murrājošs kaķis pieglaužas viņas vaigam. Saimniece mūs pabrīdina, lai netuvojamies, un izņem no būra arī Romeo. Viss kārtībā, putni sēž Alīnai katrs uz sava pleca, un spārnotais puisis neizrāda nekādas agresijas pazīmes. Alīna skaidro: «Romeo mūsmājās ir tikai pāris mēnešu, nav vēl pieradis. Es no viņa nebaidos, bet cilvēki, kas no Romeo atteicās, papagailim gāja klāt tikai ar cimdiem rokās. Dēls Rainers un vīrs Rolands arī jau dabūjuši izjust Romeo knābja cirtienus, taču kakadu pieradīs, jo viņš ir ļoti mīļš.» Papagailis to arī pierāda – putns, kuram spēcīgi nagi un izliekts masīvs knābis, gluži kā kaķis iekāpj Alīnai klēpī un maigi pieglaužas saimniecei. Ai, kā Romeo patīk, ka viņam ieskā galviņu, pakrūti, paduses! Arī Sāra, Buzis un abi žako gluži vai izkūst, kad viņus paijā. Būtu tikai Alīnai vairāk brīva laika!
Kaut mēdz teikt, ka papagaiļi ieskatās viens otra sirsniņā tikai pēc ilgāka laika, Alīna jūt, ka Romeo jau sācis lakstoties ap Sāru. Viņš saceļ cekulu, augšup lejup kustina galvu, ar to gaisā veidojot astoņniekus. Varbūt būs pāris?
Bērnudārzs ar niķiem
Alīna izaugusi Jumpravā, tur vienmēr bija vistas, tītari, pīles, zosis. Viņa smej – kāda starpība – lauku mājputni vai eksotiskie skaistuļi? Šajās attiecībās ir rūpes, pacietība, zināšanas, atbildība un pāri visam prieks un mīlestība. Ar pieķeršanos eksotiskajiem putniem Alīna esot "saindējusi" arī vīru, abus dēlus un savu māti. Tagad viņiem droši var uzticēt rūpes par spārnotajiem, kad pati nav mājās: "Papagaiļiem uztveres īpatnības ir kā piecgadīgiem bērniem – viņi var bļaut, raudāt, visu laiku runāt, psihot, apvainoties, dusmoties un činkstēt, turklāt viņi ir mežonīgi greizsirdīgi. Vajadzīga liela pacietība, lai ar šo bērnudārzu tiktu galā."
Sakot par Alīnu Zusmani, ka viņai patīk putni, nozīmē nepateikt neko. Putni ir jaunās sievietes dzīve, un rūpes par saviem un svešiem putniem tikai pieņemas spēkā. No pašreizējiem piecīšiem tikai abi baltie kakadu ir nopirkti Čehijā. No pārējiem trim gribēja tikt vaļā viņu saimnieki – Buzi pārdeva kāda meitene, kurai apnika rūpēties par papagaili, Loru atdeva, jo putnam krita laukā spalvas, savukārt Žaka saimnieki stāstīja, ka papagailis esot ļoti agresīvs. Tagad Buzis alkst paiju, Lorai pamazām ataug spalva, bet Žaks vakarā, gulēt ejot, Alīnai ar vīru dāvā bučas. Ticiet vai ne, bet visu papagaiļu mīļākā guļas vieta naktī esot pie saimniekiem zem segas. Reizēm viņi arī tiek ielaisti gultā, bet parasti guļ būros. "Mums nav jāuztraucas par trokšņošanu naktī – vakarā būriem uzsedzam segu, tad putni mierīgi guļ un ceļas kopā ar mums."
Visur bāž degunus
Pat tie, kuriem jelkad bijis vai ir kaut viens kanārijputniņš, zina, ka rūpju ar lidoni ir gana. Pieci lieli papagaiļi nozīmē rūpju gūzmu no rīta līdz vēlam vakaram. Ar putniem noteikti ir jārunā, jāmīļojas, jātīra būris, jādod ēst. Alīnas papagaiļi bieži dzīvojas istabās. Biljarda galds viesistabā pārklāts ar segu, uz tā daudzi krāsaini lego klucīši. Putni ar tiem labprāt spēlējas. Bijis pat tā, ka galda vidū guļ kādreiz no ielas atnestā baltā kaķenīte Kice, un viņai apkārt ar klucīšiem ņemas papagaiļi. Reizēm putni kaķenīti abižo, tad Kice rāmi paiet malā.
Alīna smej: "Es putniem esmu mājkalpotāja, kas strādā arī brīvdienās un svētkos. Papagaiļi kakā tikai uz grīdas, nekad nekur citur, viss jāsatīra un vismaz reizi dienā grīdas jāmazgā. Putniem ir asi knābji, tāpēc pie mums visu laiku kaut kas jāremontē, jo viņiem patīk visur bāzt degunus, skrubināt durvju stenderes, raut un plēst tapetes, izcaurumot aizkarus. Tagad guļamistabā pērkam aizkarus tikai no lētā gala. Reizēm dusmojos, ka atkal apšķītas manas skaistās orhidejas, taču pati esmu uz tādu dzīvi parakstījusies."
Sārai un Romeo ir savs televizors – logs uz dārzu. Papagaiļi staigā pa palodzi un vēro saimniekus laukā strādājam. Putnus saista arī daudzie lidoņi aiz loga. Alīna dārzā sakarinājusi putnu būrīšus, un aukstajos mēnešos pie kopgalda ierodas dzeņi, baloži, zīlītes, sarkankrūtīši. Alīna pat iegādājusies grāmatu Latvijas putni, lai noteiktu, kas ir kurš. Ja papagaiļi zinātu, ka putniem dārzā tiek atdots viss, kas šiem paliek pāri! Varbūt kļūtu žēl un apēstu paši?
Rūpes par putniem ir arī rūpes par viņu higiēnu un veselību. Diemžēl Latvijā ir maz veterinārārstu – speciālistu eksotisko putnu ārstēšanā. Prieks, ka jaunā veterinārārstu paaudze ir ļoti zinoši. Tas Alīnai dod stabilu pleca sajūtu. Lai gan, piemēram, Austrālijā papagailis sastopams tikpat bieži kā pie mums vārnas, nonākuši mūsu platuma grādos, eksotiskie draugi ir īpaši apčubināmi un aprūpējami. "Papagaiļi mīl augļus un dārzeņus. Tos pērku katru dienu, mizoju, griežu. Dodu lauku biezpienu, reizi nedēļā katram tiek viena paipalas ola. Nedrīkst dot avokado un šokolādi, arī neko no cilvēku barības, pat mazs kriksis putnam var radīt neārstējamu slimību. Sausā barība, kurā ir viss papagaiļa organismam nepieciešamais, ražota Itālijā. Draugi man atved ciedru riekstus no Krievijas. Bumbieru, ābeļu, ķiršu, bērzu, liepu zari ir no pašu dārza." Kā suņiem un kaķiem, arī putniem jādod vitamīni, pretparazītu līdzekļi, tagad papagaiļus var arī čipēt. Zusmaņu putni regulāri tiek vannoti, kam tas nepatīk, tie sparīgi plunčājas bļodās.
Alīna pa kripatai krāj zināšanas, smeļot tās gan internetā, gan sarakstoties ar putnu audzētājiem citās valstīs. Viņa aicina cilvēkus neiegādāties putnus mirkļa emociju iespaidā. Lielie papagaiļi dzīvo daudzus desmitus gadu, viņi ir uzticīgi ģimenes locekļi, kurus mantos bērni un bērnubērni. Putnus nedrīkst vieglprātīgi pirkt un, kad apnīk, pārdot tālāk. Putnam tas rada milzīgu stresu, ar kuru lidonis var pat netikt galā.
Alla