Likteņa ironija - aptuveni 500 metru tālāk jau pirms gada par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem tika pabeigta dzīvnieku labturības prasībām atbilstoša moderna patversme Labās mājas, kas paredzēta piecdesmit četrkājainajiem. Katru gadu Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa maksā nomu par šo ēku - aptuveni 250 latu mēnesī, bet neviens suns Labajās mājās vēl nav spēris kāju. Juglas dzīvnieku patversmes desmit gadu pastāvēšanas laikā jaunas mājas ieguvuši aptuveni 4000 suņu. Taču dzīvnieku ceļš uz jauno patversmi ir bruģēts ar biezu dažādu lēmumu, sūdzību, ekspertīžu, noteikumu, tiesvedību materiālu kārtu. Kāpēc dzīvniekiem tik ļoti jācieš? Viegli saprotamā valodā to izskaidrot ļoti grūti. Pretējās puses - Juglas dzīvnieku aizsardzības biedrība, kas uzcēlusi Labās mājas, un SIA AGN - pašlaik stāv uz šauras mierizlīguma laipiņas.
Prasību smagais slogs
Likteņa ironija - SIA AGN valdes loceklis Agris Nagliņš pirms desmit gadiem atvēlēja vietu uz sev piederošās zemes pašreizējai Juglas dzīvnieku patversmei un tolaik to ļoti atbalstīja. Taču nu jau piecus gadus Agris Nagliņš cīnās ar Labo māju īpašniekiem - Juglas dzīvnieku aizsardzības biedrību un Rīgas domi, kas nomā zemi patversmes vajadzībām, cenšoties pierādīt, ka Labo māju dēļ viņam piederošās zemes zaudē savu vērtību. Proti, tiek apstrīdēta patversmei izsniegtā būvatļauja, jo 2005. gadā neesot notikusi Labo māju projekta sabiedriskā apspriešana. Jāuzsver, ka iecere būvēt Labās mājas ir no 2004. gada, bet SIA AGN dibināta 2006. gadā. Savās vīzijās uzņēmējs kaut kad nenosakāmā nākotnē redz šeit paceļamies jaunu dzīvojamo māju, iestāžu un atpūtas objektu kvartālu. Viņš pārliecināts, ka patversmes klātbūtne ietekmēšot cilvēku vēlēšanos te jelkad dzīvot. Pašlaik Agris Nagliņš no Rīgas domes pieprasa garantijas, ka šobrīd panāktās vienošanās par patversmes darbības kārtību būs spēkā arī pēc tam, kad 2019. gadā beigsies pašvaldības nomas līgums ar Juglas dzīvnieku aizsardzības biedrību.
Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa atzīst, ka, piekāpjoties sūdzību ierosinātāju prasībām, dzīvnieku patversme ļoti nākusi pretī attiecībā par Labo māju kārtības noteikumiem - lai slāpētu iespējamās suņu rejas, patversmes teritorija ir apzaļumota pēc prasībām, suņu pastaigu laukumu, kas atrodas blakus piebraucamajam ceļam, plānots aizklāt ar plēvi, tādā veidā vizuāli to norobežojot no ceļa, dzīvnieku kopšana un viņu pastaigas notiks stingri noteiktos laikos, naktī dzīvnieki tiks turēti telpās, suņu skaits netiks palielināts utt. Ko vēl? Diemžēl patversme šobrīd nevar izpildīt visas SIA AGN prasības, tajā skaitā par patversmes apjošanu ar prettrokšņu sienu, kas Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas ieskatā šobrīd nav nepieciešama un prasītu ievērojamu finansiālo līdzekļu ieguldījumu, kas patversmei nav pieejami.
Traģēdija nav paredzama
Jaunā patversme uzcelta atbilstoši pasaules standartiem, taču, ja netiks panākts iesaistīto pušu - SIA AGN, Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas un Rīgas domes - mierizlīgums, 8. decembrī paredzama jauna tiesa. Agris Nagliņš gan saka: «Pasaules traģēdija nenotiks, ja suņus uz Labajām mājām pārvedīs jau tagad. Būvvalde var atļaut patversmei darboties kaut tūlīt, lai pēc tam noteiktā laikā nokārtotu visus nepieciešamos dokumentus.»
Un kā tad neapmierinātie iedzīvotāji? Tikko jau atkal tapušas divas sūdzības par Labo māju sargsuņu rejām. Agris Nagliņš samiernieciski pasmaida: «Es esmu iemantojis autoritāti viņu acīs, mēģinātu ar viņiem sarunāt.»
Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas pārstāvis tiesā jurists Māris Krūze saka: «Tiesa ir aicinājusi puses uz mierizlīgumu, un mēs visiem spēkiem cenšamies to panākt, bet ir grūti teikt, vai tas izdosies. Patversme, labās gribas vadīta, šobrīd jau ir daļēji izpildījusi savas apņemšanas, proti, veikusi labiekārtošanas projekta izmaiņas, paredzot kuplākus un visu gadu zaļojošus dzīvžogus ap patversmi. Tāpat Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa arī ir parakstījusi vienošanos par izmaiņām nomas līgumā, kas paredz neapbūvējamu teritoriju uz SIA AGN zemes pusi, kā arī pieprasa ievērot noteiktu patversmes darba kārtību. Mēs arī piekrītam, ka ir jāievēro kaimiņu tiesības, bet šāda situācija, kad ir uzbūvēta moderna patversme, taču to nevar sākt ekspluatēt, jo gadiem notiek tiesvedība, nav pieņemama.»
Nesaprotams epilogs
Apmeklēju vienus kaimiņus, kurus no patversmes šķir tikai ceļš. Viņi savu pagalmu nožogojuši ar augstu metāla žogu, jo dzīvojamā māja atrodas 20 metru attālumā no satiksmes intensitātes ziņā ļoti noslogotās Juglas ielas. Otri kaimiņi savu dzīvojamo platību iekārtojuši kokzāģētavas teritorijā, kur rindojas angāri un sazāģēti baļķi. Pat bez akustiskās ekspertīzes man šķiet, ka ielas un kokzāģētavas trokšņi noslāpēs iespējamās suņu rejas.
Atvadoties Agris Nagliņš smaidot saka: «Patversme būs!» Vai būs?