Gandrīz pusei (46%) aptaujāto Latvijas māmiņu vispār nav viedokļa par agrīnas govs piena iekļaušanas ietekmi uz mazuļa veselību. Pētījums parāda satraucošu tendenci, ka Latvijā barošana ar krūti vai speciālo piena maisījumu bērniem jau pēc gada vecuma tiek strauji aizstāta ar govs pienu un citiem piena produktiem, rezultātā 67% mazuļu Latvijā jau 13 līdz 18 mēnešu vecumā ikdienā dzer pieaugušajiem paredzēto pienu.
Krūts barošana, protams, tiek uzskatīta par ‘zelta standartu’, bet pētījuma dati liecina, ka dažādu iemeslu dēļ krūts barošana Latvijā ar piena maisījumu tiek aizstāta bērniem pēc 7 mēnešu vecuma, bet bērna pirmo trīs dzīves mēnešu laikā barošanu ar piena maisījumu uzsāk 28% mammu. Interesants ir fakts, ka 3% topošo mammu jau iepriekš skaidri zina, ka nebaros ar krūti un tieši tikpat - 3% uzsāk bērna barošanu ar piena maisījumu. Barošanu ar krūti Latvijas māmiņas izvēlas, balstoties uz apsvērumu ‘veselīgākais bērnam’, kā arī vadoties pēc ārstu ieteiktā padoma, bet barot bērnu no dzimšanas jau ar piena maisījumu māmiņas lielākoties izvēlas ērtības apsvērumu dēļ.
Turpretī savu izvēli pēc barošanas ar krūti (vai ‘pudelīti’) pāriet uz govs pienu nevis speciāli bērnam pielāgotu piena maisījumu, Latvijas māmiņas nevar pamatot zināšanu trūkuma dēļ. Tā, piemēram, uz jautājumu, kas jums ieteica dod govs pienu, atbildi ‘neviens’ sniedza 22% respondentu, bet atbildi ‘kaut kur dzirdēju’ – 49%.
Pētījuma dati rāda, ka Latvijā mazulim pielāgots vai īpaši gatavots ēdiens tiek pasniegts galvenokārt līdz gada vecumam, bet jautājumā par to, ka bērns pēc gada vecuma ir jau gana pieaudzis, lai ēstu ‘pieaugušo ēdienu’, novērojama uzkrītoša vienprātība - 95% Latvijas māmiņas pēc gada vecuma mazulim nedod speciāli piemērotu ēdienu.
Satraucošs ir arī rādītājs, ka piena patēriņš mazulim kopumā pēc gada vecuma strauji samazinās. Māmiņas izvēlas barot bērnu ar piena maisījumu galvenokārt praktisku apsvērumu dēļ. Jautātas par piena maisījumu priekšrocībām, piektā daļa aptaujāto Latvijas māmiņu nosauc lietošanas ērtumu, vēl 17% piemin, ka ‘ar pudelīti’ ir vienkāršāk mazuli pabarot publiskā vietā.
Savukārt 10% māmiņu zina, ka speciālais piena maisījums stiprina bērna imunitāti. Latvijā pirmais populārākais piebarojums, ko saņem mazuļi papildus mātes pienam vai speciālajiem piena maisījumiem, ir putras. To ir minējušas 66% aptaujāto māmiņu, savukārt kā nākošais populārākais piebarojums aiz putrām seko augļi – 36%.
Piena (mātes piena vai speciālā piena maisījuma) aizvietošanu ar citu ēdienu Latvijā 27% māmiņu uzsāk, bērniem sasniedzot četru mēnešu vecumu. Kad mazulis ir deviņus mēnešus vecs, aizvietošanu uzsākušas visas māmiņas. Mātes piena vai piena maisījuma aizvietošana Latvijā mazuļiem tiek uzsākta ar dārzeņiem vai augļiem vai mājās gataviem dārzeņu vai augļu biezeņiem. Četras no desmit mammām piebarošanu uzsāk ar jau gatavu bērnu produktu, piemēram, dārzeņu vai augļu biezeņiem. Lai arī māmiņas vadās pēc diētas ārstu (52%) un ģimenes ārstu (51%) ieteikuma šajā jautājumā, liela nozīme ir arī ģimenes tradīcijām – 29% māmiņu savu lēmumu balsta uz ģimenes locekļu ieteikuma.
Jautātas par apsvērumiem, kādēļ uzsākt piebarošanu ar gatavajiem bērnu produktiem, 42% aptaujāto atzīst, ka izvēli balstījušas uz speciālistu ieteikuma. Gandrīz piektā daļa (17%) mammu savu izvēli pamato, ka gatavie produkti ir veselīgi un labi bērnam. Savukārt 35% māmiņu izvēlas gatavo bērnu pārtiku, jo tā ir ērta lietošanā, tāds pat skaits mammu piemin, ka to ir vienkārši sagatavot, bet 25% aptaujāto māmiņu uzsver bērnu gatavās pārtikas lietošanas ērtumu ārpus mājas vai ceļojot.