Atšķirībā no laukiem pilsētā mēs dažkārt nejūtamies priecīgi, ka esam spiesti savā mājā ielaist svešus cilvēkus, vai tas būtu ģimenes ārsts mājas vizītē, namu pārvaldes speciālists vai socioloģisko pētījumu veicējs, kas bez ceremonijām iekārtojas pie virtuves galda, lai liktu atbildēt, kādu veļas pulveri un tualetes papīru tu iegādājies.
Ar ko tu biji kopā?
Mana draudzene Elīna jau sen ir šķīrusies un bērnus audzina viena. Parasti viņa kaut kā izmanās tikt galā arī ar t.s. vīriešu darbiem, mēbeļu salikšanu un elektrības labošanu ieskaitot. Tomēr pēdējā laikā esmu pamanījusi viņas vannas istabā zem izlietnes kārtīgi salocītu lupatu, kurā no caurules lēnām sūcās ūdens. Jautāju, kāpēc viņa neizsauc namu pārvaldes meistaru? Elīna samulsa. "Saprotu, ka tas ir neglīti un arī tērējas daudz ūdens. Bet es nekādi nevaru saņemties un izsaukt santehniķi, kaut arī viņš ir brīnišķīgs speciālists."
Izrādās, ierodoties pie klienta, druknais vīrs spectērpā vispirms ar rentgena cienīgu aci pārlaiž skatienu dzīvoklim un parasti atrod kādu trūkumu, ko bez žēlastības komentē. Pirmo reizi Elīna bija nosarkusi, kad, pamanot no sienas nokarājušos rozeti, Jāzeps pateica bez ceremonijām - jau sen varēji dabūt kādu veci, kas tev elektrību sataisītu. Par uzmākšanos vai citādu nepieklājību no viņa paša puses nav ne runas - meistars ātri un veikli paveica savu darbu un saņēma naudu, taču - vai kāds viņam var liegt izteikt savu viedokli?
Nākamo reizi Jāzepu nodarbinājis cits jautājums. "A kas tas bija par vīrieti, ar kuru kopā izgāji no mājas? Tāds pazīstams likās!"
Gluži kā pie biktskrēsla, Elīna šausmās nevarēja atcerēties, kurš tas varētu būt. Labi, ka dilemmu atrisināja pats tiesnesis. "Pareizi, tas taču bija Aivars no Lattelecom! Laikam internetu būsi ievilkusi." Tad Elīna atcerējās, ka gada sākumā bija izsaukusi telefonu remonta meistaru un reizē ar viņu izgājusi no mājas, taču šis nenozīmīgais fakts jau sen bija izkritis no atmiņas.
"Kāpēc tu nevari viņu nolikt pie vietas?" jautāju. "Kaut kā neērti. Viņš jau neko sliktu negrib."
Sarežģītais pods
Pēdējais piliens Elīnas pacietībā bija tualetes pods. Atgriežoties no komandējuma, viņa pamanījusi, ka poda dibenā izveidojies apaļš caurums. Puikas klusējuši kā partizāņi, bet veikt izmeklēšanu un sodīšanu nebijis laika. Līdz algai nedēļa, bet kontā naudas pieticis tikai pašam lētākajam podam, taču ne tā atvešanai un uzstādīšanai. Slaukot izlijušā poda saturu no tualetes grīdas, viņa izmisumā nolēma spert pārdrošu soli - lūgt palīgā pavisam svešu vīrieti, ar kuru nesen bija iepazinusies internetā. Ar Jāni viņa bija tikusies tikai vienu reizi kafejnīcā, kur vīriņš nosarcis atzinies, ka sievu gulta vairs neinteresējot, tāpēc viņš gribot šim mērķim atrast pilnvērtīgu sievieti. Divdomīgais piedāvājums Elīnu nesajūsmināja, taču citas izejas šoreiz nebija. Pacilātais kavalieris ieradies pie santehnikas veikala ar garkātainu rozi. Ceturtajā stāvā pods ticis uzstiepts bez kurnēšanas, taču vēlāk atklājies, ka Jānis nekad mūžā nevienu tualetes podu nav uzstādījis. Bērni, atgriezušies no skolas, ieraudzīja mammu kopā ar nepazīstamu onkuli uz grīdas pētot rasējumus. Ūdens Ukrainā ražotā klozeta kastē ne par ko negribēja tecēt. Vīriņš nosvīda. Elīnai nāca smiekli, taču bērni jau sāka aizdomīgi trīties ap tualetes durvīm - kad beidzot varēs pačurāt.
"Varbūt izsauc santehniķi. Tas pods laikam nav īstais," pēc vairākām stundām Jānis demisionēja un šķielēja uz durvju pusi. Tomēr Elīna tik viegli prom laist viņu negribēja, jo Jāzepa pakalpojumiem viņai vienkārši nebija naudas. Tomēr, neriskējot nakti palikt bez tualetes, viņa piezvanīja. Jāzeps ieradās ātri.
"A kurš lohs šito poda kasti lika?" visuredzošajai santehniķa acij neizspruka ne Jānis, ne arī nodevīgi garā roze. "Nav ko saldēt nagus, ja nemāki! Brūtgāns atradies!"
Atvainojoties un sarkstot, viņa Jāzepam atdeva pēdējos piecus latus, kurus viņš pieņēma ar nepārprotamu riebumu. "Kas tu nezini, cik šāds pakalpojums maksā? Vismaz divdesmitnieku." Algas dienā viņa sameklēja meistaru un norēķinājās ar uzviju. Poda kaste turpina ik pa brīdim niķoties, taču Jāzepu lūgt palīgā Elīnai vairs negribas. Seksu gribošais Jānis pazudis ar visām rozēm. Elīna atzinās, ka tieši par to viņa savam santehniķim ir visvairāk pateicīga.