Sānsolis pie marķīza de Sada
Aizraušanās ar Provansu pasaulē ir noturīga kā ķiploku smarža gaisā. Visi zina, kāda tā ir, un, pieejot tuvāk, to nesajust ir neiespējami. Vieniem tā patīk, citiem — noteikti ne. Tiem, kam nepatīk, jādodas uz rosīgākām vietām meklēt citas smaržas, tiem, kam patīk, atliek nostalģiski to paturēt prātā vai atkal no jauna ieelpot.
Šoreiz vērsīsim skatu uz Provansas mazajiem ciematiņiem. Nostāk no autoceļiem, kas ved uz lielākajām pilsētām Arlu, Aviņonu, ieslēpušies starp līkumainiem kalnu ceļiem, neiztrūkstošu lielāku vai mazāku ūdens čalu apņemti, Provansas mazie miestiņi nemainīgi spēj piesaistīt tūristus ar skaisto dabu — kur vēl jums acis priecēs violeti lavandas vai dzeltenu saulespuķu lauki, kalnu takas rosinās izbraukt ar velosipēdiem, krāčainās upes kuls putu cepures ap kanoe laiviņām, majorānu un timiānu saēdušies jēri atgādinās par gardēžu vakariņām, vīndarītavas aicinās degustēt īpašo, smaržīgo Provansas baltvīnu, sestdienu rītos centrālie laukumi būs pārvērtušies par rosīgu tirgu, caur kuru izejot jūsu soma būs piepildījusies ar neiztrūkstošajām bagetēm, sieru, olīvām, vīnogām, bet sejā, jums pašiem nemanot, būs iegūlis apmierinājuma pilns smaids un tīksme par gaidāmo pikniku. Bet ne tikai.
Sānceļos
Provansā valda īpaša atmosfēra, kas piedāvā tādu burvīgu aizmiršanos, ko meklēt brauc daudzi. Vieni noskatās Ridlija Skota filmu Labais gads (2006), citi izlasa angļu rakstnieka Pītera Meila daudzos veltījumus Provansai (pēc viena no tiem tapusi arī šī filma), kuros ar humoru aprakstīta paša pieredze, sākot dzīvi kādā no turienes mazpilsētām. Šo īpašo atmosfēru un mieru Voklīzas departamentā pēdējos gados ir meklējušas arī daudzas slavenības, kas tur iekārtojušas vasaras mītnes.
Ceļojumos pats jaukākais notiek tad, kad nekas nav plānots. Ja jūsu galamērķis būs Aviņona, ir vērts doties klejojumos ar mašīnu arī pa tuvāko apkārtni, tā teikt, kur acis rāda. Netālu no pilsētas, 40 km uz austrumiem, atrodas Liberonu kalni, kuri aicina ieskatīties dziļāk.
Ja nejauši jūs ieinteresēs intriģējošais ciemata nosaukums Lakosta, nenožēlosiet, ja strauji pieņemsiet lēmumu tur iegriezties, jo pēc uzlīkumošanas kalnā — mazais viduslaiku ciematiņš atrodas 320 m virs jūras līmeņa, un tajā dzīvo tikai 430 iedzīvotāju — tur gaida arī pārsteigums — marķīza de Sada pils, kas pieder modes magnātam Pjēram Kardēnam.
Pjēra Kardēna pirksts
Automašīnas degungals atdursies centrālajā laukumā, kur apgriezties gandrīz neiespējami, bet jums būs iespēja mērot spēkus ar dienvidu sauli, pa pamatīgu bruģi veicot ceļu augšup, kur vīd XVI —XVIII gs. pils mūru apdrupušie sāni. Lakostas pils kopš 1627.gada piederējusi franču rakstnieka marķīza Donasjēna Alfonsa Fransuā de Sada (1740—1814) ģimenei.
Pats marķīzs laiku pa laikam pili izmantojis par patvērumu, kad izbēdzis no nemitīgajiem apcietinājumiem. Kādu laiku viņš tur dzīvojis kopā ar sievu, kļuvis par tēvu diviem dēliem un rīkojis teātra izrādes, uzvedot arī vienu savu lugu. Vēlāk, pēc Franču revolūcijas, atbrīvots no ieslodzījuma Bastīlijā, marķīzs de Sads bija spiests parādu dēļ pili pārdot. Divus gadsimtus vēlāk tā nonākusi Pjēra Kardēna rokās. Modes mākslinieks ieguldījis daudz līdzekļu tās atjaunošanā, un kopš 1994.gada katru vasaru tur notiek mākslas un mūzikas festivāls (Festival de Lacoste).
Liekas, būtu jāpriecājas par vēstures pieminekļa atjaunošanu, darba vietu radīšanu un kultūras dzīves ienešanu mazā provincē. Taču izrādās, ka skatījums uz Kardēna aktivitātēm nav viennozīmīgs. Kardēns uzskata, ka ir iepūtis jaunu elpu mirstošam ciematam, un cenšas īstenot savu sapni par Lakostu kā miera ostu pasaules māksliniekiem, kur tie varētu apmesties augstas klases viesnīcās, mieloties ar vietējiem gardumiem Sada restorānā un baudīt mūziku piano bārā.
Vietējie savukārt pārmet vecajam vīram, ka tas izsūcis ciema dvēseli un izpostījis kopienas dzīvi, jo nu jau tam pieder vairāk nekā 20 māju, kā arī laikrakstu kiosks, maiznīca un divas galerijas. Kā vēsta interneta avoti, Kardēna sapnis ir izveidot Lakostu par kultūras Sentropēzu.
Jāsaka, vienkāršs tūrists nekā neizjūt no šīm nesaskaņām. Tam joprojām pieder spožā Provansas saule, rūgta kafija terasē ar skatu uz ieleju un atziņa, ka, ieradies Lakostā, esi saņēmis tieši to, ko vēlējies. Pārējo rādīs laiks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.