Rīga cenšas pievilināt tūristus ar staigājošām Live Riga sirdsacīm un leģendu par pirmo Ziemassvētku eglīti; Somija aicina braukt uz Lapzemi, kur bērniem beidzot ir lieliska iespēja noķert aiz bārdas Ziemassvētku vecīti un noprasīt, kādēļ pagājušogad viņiem gaidītās Bārbijas vai PlayStation vietā uzdāvināti kaut kādi krāmi; savukārt Stokholma sevi pasludinājusi par Skandināvijas galvaspilsētu, kur vislabāk iespējams izbaudīt svētku noskaņu.Ar somiem mums būs grūti konkurēt, jo Latvijas reklāmas speciālistiem pagaidām nav izdevies uzrakt kādu arheologu pētījumu, kas neapstrīdami pierādītu, ka Rīga ir ne tikai Ziemassvētku eglītes, bet arī Santa Klausa dzimtene. Toties ar Stokholmu mēs vēl varētu pacīnīties par Ziemassvētku galvaspilsētas titulu, jo katram latvietim zināms, ka XVII gadsimtā tieši Rīga bija Zviedrijas karalistes lielākā pilsēta. Kas zina, ja liktenis būtu iegrozījies citādi, varbūt tagad zviedri lamātu ļaunās "latviešu bankas", kas no viņiem izspiež pēdējo dzīvības sulu.**Nesteidzīgais ceļojums**Lai nokļūtu Stokholmā un redzētu, kā zviedri gatavojas svētkiem, iespējami divi varianti. Ātrais variants ir lidot ar lidmašīnu, kas ceļu no Rīgas līdz Stokholmai mēro aptuveni stundas laikā. Tiem, kas nesteidzas vai vienkārši baidās no lidošanas, pieejams otrs variants — izbaudīt ceļojumu ar prāmi pa Baltijas jūru. Igauņiem piederošais uzņēmums Tallink jau vairākus gadus nodrošina prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Šajā līnijā pārmaiņus kursē divi prāmji; man bija iespēja braukt ar jaunāko kuģi, kas apveltīts ar daudzsološu nosaukumu Romantika. Tas ir diezgan moderns kuģis, būvēts 2002.gadā Somijā, gandrīz 200 metru garš un spējīgs sasniegt ātrumu 40 km/h. Katrā ziņā krietni labāks par savulaik bēdīgi slaveno prāmi Iļjičs, kas ar Rīgas domes gādību un cēlo vārdu Baltic Kristina kādu laiku kursēja starp Rīgu un Stokholmu.Tallink pašlaik piedāvā svētku kruīzu uz Stokholmu un nodrošina pāris dienu ilgu ceļojumu uz Baltijas jūras pretējo krastu. Ceļojumā pieejamas dažādas atpūtas un izklaides iespējas; kajītē ir arī televizors. Latvijas kanālus rāda, kamēr kuģis vēl ir Latvijas piekrastes tuvumā; par laimi, ar to pietika, lai brauciena sākumā noskatītos Rīgas Dinamo spēli.Kuģa apkalpes locekļi joko, ka pirms brauciena nav ieteicams skatīties divas filmas: visu laiku ienesīgāko raudamgabalu Titāniks (kuģis nogrima) un prāmja Estonia katastrofai veltīto filmu Baltijas vētra, kas izklāsta versiju par prāmja nogremdēšanu. Mūsdienu kuģu drošība ir ļoti augstā līmenī, tomēr uz cilvēkiem ar vājiem nerviem šādas filmas var atstāt sliktu iespaidu. Pirms brauciena saņemu solījumu, ka šoreiz vētras nebūs un "brauksim kā ar gludekli". Vēlāk gan sākas neizbēgamā kuģa šūpošanās, kas rada neomulīgas sajūtas, tomēr iztieku bez Baltijas jūras reņģu barošanas.**Peldošā pilsētiņa**Kuģis atiet no Rīgas pulksten 17.30, kad pilsēta jau ieslīgusi tumsā. No augšējā klāja paveras labs skats uz naksnīgo Rīgu. Ceļā uz Stokholmu kuģis pavada 17 stundu un ostā pienāk nākamās dienas rītā. Divvietīgas vai četrvietīgas kajītes cena ir no 109 latiem.
Katrs pats var izvēlēties, vai vakarā doties pie miera vai arī pievērsties izklaidēm. Romantika ir kā peldoša pilsētiņa, kas var pārvadāt līdz pat 2500 cilvēku. Ceļojumā uz Stokholmu pārsvarā dodas latvieši, manāmi arī lietuvieši un poļi, bet atpakaļceļā biežāk sastopami zviedru pensionāri.
Uz kuģa ir vairāki bāri un restorāni, pieejama arī sauna un skaistumkopšanas salons. Vakara gaitā lielākā jautrība vērojama zālē, kurā spēlē dzīvo mūziku. Sevišķi lielu atsaucību izraisa Ukrainas deju grupas priekšnesums, kas vainagojas ar saldajam ēdienam pietaupīto kankāna deju. Var tikai pabrīnīties par zibenīgo ātrumu, kādā grupas dalībnieki pamanās nomainīt tērpus. Jautrība sit augstu vilni arī karaokes zālē, kur cilvēki cenšas pierādīt, ka viņu muzikālās iemaņas nav sliktākas kā Fredijam Merkurijam vai vismaz Žoržam Siksnam. Pie sevis nodomāju, ka karaokes vadītāja darbs noteikti nav piemērots cilvēkam ar muzikālo dzirdi, jo dažu censoņu greizā dziedāšana var izraisīt nopietnu garīgo traumu. Tomēr latvieši kārtējo reizi pierāda, ka ir dziedātāju tauta, jo karaokē plosās daudz aktīvāk par zviedriem un aplaimo klausītājus ar tādiem hitiem kā Zilais karbunkulis, Muļķe sirds un Tumša, tumša tā eglīte. Dīvaini, bet Titānika tituldziesma My Heart Will Go On šoreiz paliek nenodziedāta. Karaoke tiek slēgta pulksten divos naktī, un "zelta jaunatne" pārvācas uz diskotēku, kas darbojas līdz pieciem rītā.
Zaļā pūķa apskāvienos
Pasažieru piesaistes magnēts ir arī tax free veikals, kurā iespējams nopirkt lētāku alkoholu. Kolēģis priecājas, ka šeit dabūjams neredzēti lēts Jack Daniel"s viskijs. Zviedrijā par lētu alkoholu var tikai sapņot, jo grādīgo dzērienu tirdzniecību kontrolē valsts monopols Systembolaget. Saskaņā ar stingro sistēmu pārtikas veikalos nepārdod pat alu, kas stiprāks par 3,5 grādiem. Systembolaget aizstāvji apgalvo, ka šāda sistēma palīdz cīnīties pret alkoholismu. Ja atceltu ierobežojumus, alkohola patēriņš palielinātos par 29% un katru gadu izraisītu papildu 1600 cilvēku nāvi.
Tā kā alkohols ir dārgs un grūti pieejams, zviedri iecienījuši doties braucienos ar prāmi, kur nav tik stingru ierobežojumu. Dzirdēts, ka daži pasažieri, kas brauciena laikā pārāk cieši ieslīguši zaļā pūķa apskāvienos, ostā nemaz nenokāpj no kuģa, lai apskatītu pilsētu. Jāņem vērā, ka Stokholma nepavisam nav piemērota atpūtas vieta alkohola un seksa tūristiem, jo zviedru protestantisma ētika liek cīnīties pret šiem netikumiem. Zviedrijā jau desmit gadu ir spēkā likums, kas prostitūtu klientus soda par seksa pirkšanu (nesen par zviedru likumu bardzību esot pārliecinājies arī tenisists Ernests Gulbis).
Mēs ar fotogrāfu esam godīgi Latvijas pilsoņi, kas gatavi bez ierunām ievērot visus dīvainos zviedru likumus, tādēļ bez bažām izkāpjam Stokholmas krastā. Zviedrijas galvaspilsēta sagaida ar sauli, un varam uzskatīt, ka mums ir ļoti paveicies, jo šajā gadalaikā tas ir liels retums. Visā novembrī saule Stokholmā spīdējusi tikai 17,5 stundas jeb vidēji 35 minūtes dienā. Zviedrijas ziema ir diezgan nepatīkama parādība, jo dienas ilgums decembrī ir tikai sešas stundas un saulriets pienāk jau pirms pulksten trijiem pēcpusdienā. Drūmo iespaidu vēl vairāk pastiprina sniega trūkums, jo globālās sasilšanas dēļ arī Stokholmā sniega sega vairs nav bieži vērojama parādība. Lai kompensētu saules trūkumu, zviedri mēģina izlīdzēties, krāsojot mājas dzeltenīgos, brūnos un citos silto krāsu toņos.
Karstvīns un piparkūkas
No ostas uz pilsētas centru var nokļūt ar 1. vai 76.autobusu. Ja plānots apmeklēt kādu muzeju, izdevīgi iegādāties Stokholmas viesa kartīti, kas nodrošina neierobežotu pārvietošanos ar sabiedrisko transportu un bezmaksas ieeju 75 muzejos. 24 stundu karte pieaugušajiem maksā 375 kronas (26 lati), bērnu kartes cena ir 180 kronu (12 latu). Pa ceļam uz pilsētu noteikti vērts iegriezties Zviedrijas televīzijas tornī, jo no 155 metru augstuma paveras lielisks skats uz pilsētu.
Zviedri lepojas, ka Stokholma ir viena no skaistākajām galvaspilsētām pasaulē; tā uzcelta uz 14 salām, ko savieno 57 tilti. Ziemas vidū zviedri mēģina cīnīties pret tumsu, greznojot pilsētu ar Ziemassvētku rotājumiem. Par svētku tuvošanos liecina arī tirdziņi, Ziemassvētku eglīšu un piparkūku mājiņu izstādes. Tūristiem tiek ieteikts Ziemassvētku tirdziņš Stokholmas vecpilsētā (Gamla stan), kas gan izskatās krietni mazāks par Doma laukuma tirdziņu. Šeit var nobaudīt zviedru karstvīnu (glögg) un piparkūkas.
Pilsētas rotājumi galvenokārt ir skandināviski atturīgi, bez liekiem kruzuļiem un vizuļiem. Uz kopējā fona izceļas pilsētas centra greznais lielveikals Nordiska Kompaniet, kas skatlogus izdaiļojis ar kičīgām kompozīcijām. Pie skatlogiem drūzmējas bērnu un ziņkārīgu pieaugušo pūlis, kas apbrīno kustīgos rūķus, lāčus, bebrus un tamlīdzīgus radījumus. Latvijas tūristes lielāku interesi gan izrāda par tautai tuvāko H & M apģērbu veikalu, kas piedāvā stilīgas drēbes par saprātīgu cenu. Stokholmā naudu var notērēt diezgan ātri, jo tā ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē. Zviedri vēsta, ka ekonomikas krīze skārusi arī viņus, tādēļ šogad nāksies iztikt ar mazākām un lētākām dāvanām.
Par krīzi īpaši neraizējas bērneļu bars, kas Stokholmas centra parkā Kungsträdgården ierīkotajā slidotavā draiskojas ap karaļa pieminekli. Uzreiz redzams, ka zviedri ir apzinīga tauta, jo visiem bērniem galvā ir ķiveres. Slidu īre maksā 50 kronu (3,4 lati) stundā pieaugušajiem un 20 kronu (1,4 lati) bērniem līdz 19 gadu vecumam. No globālās sasilšanas iespējams patverties arī Stokholmas "vēsākajā" bārā Absolut Ice Bar, kas iekārtots Nordic Sea viesnīcā. Tas ir ledus bārs, kur viss, ieskaitot interjeru un glāzes, ir veidots no tīra ledus. Apmeklētājiem jābruņojas ar siltām drēbēm un cimdiem, jo bārā tiek uzturēta mīnus piecu grādu temperatūra.
Mājup bez princeses
Starp Stokholmas populārākajiem apskates objektiem noteikti jāmin Vāsas muzejs ar atjaunoto XVII gadsimta karakuģi, decembrī īpaši aktuālais Nobela muzejs, kā arī Zviedrijas karaļa pils. Tā ir viena no lielākajām pilīm pasaulē ar vairāk nekā 600 istabām. Nebūtu slikti dzīvot šādā greznībā, bet, lai to sasniegtu, vispirms būtu jāpamanās iefiltrēties Zviedrijas karaliskās ģimenes rindās. Vēl nesen tas šķita izpildāms uzdevums, jo 32 gadus vecā kroņprincese Viktorija gozējās Zviedrijas iekārojamākās vecmeitas godā. Tomēr šogad viņa paziņoja par saderināšanos ar Danielu Vestlingu. 36 gadus vecais jauneklis ievērojams ar to, ka savulaik bijis Viktorijas fitnesa treneris. Ja jau pienākuši laiki, ka zviedru princeses precas ar treneriem, man vēl ir cerība, ka kādreiz viņas pievērsīs uzmanību arī Latvijas žurnālistiem. Tas palīdzētu atjaunot Zviedrijas un Latvijas vēsturisko savienību, kā arī atrisināt dažas praktiskas problēmas, piemēram, kāzu dienā zviedru bankas varētu paziņot par Latvijas parādu norakstīšanu.
Viktorijas un Daniela kāzas plānotas nākamā gada 19.jūnijā, un Stokholma vēlas sarīkot vismaz divas nedēļas ilgas svinības, lai spodrinātu pilsētas tēlu. Stokholmu iecerēts pasludināt par mīlestības galvaspilsētu; veikalos jau tagad tirgo muļķīgus niekus ar laimīgā pāra attēlu. Zviedri berzē rokas par gaidāmo peļņu, jo jūnija svētkos Stokholmas viesnīcas būs pārpildītas, karaliskās kāzas atspoguļos 2000 žurnālistu. No suvenīru tirdzniecības vien plānots iegūt 2,5 miljardus kronu (170 miljoni latu).
Tā kā kroņprincesi Viktoriju jau nocēlis fitnesa treneris, visas cerības par ieprecēšanos Zviedrijas karaļnamā bija saistītas ar viņas jaunāko māsu Madlēni. Taču nesen kļuva zināms, ka arī viņa nākamgad plāno iestūrēt laulības ostā. Ar kaut kādu juristu. Labi, ka ne ar personīgo zobārstu. Kur gan palikuši visi Eiropas grāfi, hercogi un baroni? Tā kā Zviedrijas karaļa vai vismaz prinča tituls man vairs nespīd, nākas kāpt uz kuģa un doties atpakaļ uz dzimteni. Stokholmu pametu ar augstu paceltu galvu, saglabājot savus republikāniskos ideālus. Jā, starp citu, mums Rīgā ir lielāks tirdziņš un krāšņāka Ziemassvētku egle!