Kaut Apvienoto Arābu Emirātu oficiālā galvaspilsēta šķiet krietni nesteidzīgāka, mierīgāka un zaļāka salīdzinājumā ar kaimiņos esošo Dubaiju, pārmaiņas, kas 37 valsts pastāvēšanas gados notikušas ar agrāko pērļu zvejnieku un tirgoņu ciematu, ir milzīgas. Turklāt septiņu emirātu vidū tieši Abū Dabī emirāts ir visbagātākais ar naftas resursiem. Atšķirībā no Dubaijas, kas par savu stila zīmi padarījusi grandiozus izklaides, atpūtas un iepirkšanās projektus, kuru apzīmējums parasti sākas ar "vis" (lielākais, augstākais), Abū Dabī vārds pasaulē izskanējis ar ambiciozo kultūras salas projektu un mērķi nākotnē kļūt par vienu no pasaules kultūras galvaspilsētām.
27 kvadrātkilometrus lielā Saadiyat sala, kur nākotnē atradīsies gan Frenka Gērija projektētais Abū Dabī Gugenheima muzejs, gan Zahas Hadidas Skatuves mākslu centrs, gan Tadao Ando projektētais Jūras muzejs un Žana Nuvēla Luvras filiāle, atrodas 500 metru no krasta un ir dabas, nevis cilvēka roku radīta. Pagaidām gan vēl to apdzīvo bruņrupuči, un šobrīd par sava veida pilsētas simbolu kalpo pirms gada atklātā šeiha Zaida mošeja, trešā lielākā pasaulē. Cilvēka radīts mākslas darbs, kam piemīt neticams, teju dievišķs skaistums. Projekts tika sākts 1998.gadā, un tā iniciators bija nu jau nelaiķis šeihs Zaids, pirmais Apvienoto Arābu Emirātu prezidents.
Mošeja celta no marmora, ar četriem 107 metrus augstiem minaretiem, 82 dažādu izmēru kupoliem un 1048 ar dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem inkrustētām kolonnām ārpusē un 96 iekšpusē. Galvenajā lūgšanu telpā atrodas septiņas 10 metru garas, 10 metru platas un deviņas tonnas smagas kristāla lustras, kā arī lielākais persiešu paklājs pasaulē (tā izmērs ir 6000 m2, paklāju ar rokām audušas 1200 irānietes, un tā vērtība tiek lēsta ap 8,5 miljoniem dolāru).
Musulmaņu ticībai nepiederīgajiem mošeja publiski apskatāma līdz divpadsmitiem dienā. Kolonnu ieskautais baltā marmora pagalms saulē viz tik ļoti, ka tā spožums izraisa teju sniega aklumam līdzīgu efektu. Vienīgais, kas rada mazliet mulsinošu iespaidu, ir teritorija ap svētnamu — iecerētā zaļojošā parka vietā pagaidām ir visai nekārtīgs būvlaukums, dažs pusvītušu palmu stumbenis, un, kā stāsta vietējie, darbi nevedoties tik ātri, kā paredzēts.
Grandiozas celtniecības vēriena un iemaņu ziņā Abū Dabī pagaidām atpaliek no Dubaijas, un šī iemesla dēļ kuluāros ne sevišķi optimistiski tiek vērtēta arī grandiozo muzeju projektu realizācijas perspektīva. Tiesa, neviens neapšauba, ka tie tiks uzcelti, taču konkrētu laiku atturas nosaukt. Pagaidām ar nākotnes kultūras citadeles veidolu var iepazīties vērienīgā izstādē, kas jau vairāk nekā gadu apskatāma viesnīcā Emirates Palace. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka valstij (lasi: šeiha ģimenei) piederošā un Kempinski tīkla apsaimniekotā Emirates Palace nebūt nav klasiska viesnīca tradicionālā izpratnē. Un ne tikai tāpēc, ka tas ir izmaksu ziņā viens no visu laiku dārgākajiem viesnīcu projektiem, majestātiskajai smilšu krāsas pilij lepojoties ar 1002 Svarovska kristālu lustrām, 114 kupoliem, kurus klāj mirguļojošas stikla flīzīšu mozaīkas, zeltu, marmoru un 2000 cilvēku lielu apkalpojošo personālu, bet gan tālab, ka Emirates Palace šobrīd vārda vistiešākajā nozīmē darbojas kā Abū Dabī kultūras un sociālās dzīves centrs.
Jau otro gadu no 17. līdz 21.novembrim te notika arī modernās un laikmetīgās mākslas mese Art Paris. Abū Dabī ir pirmā vieta, uz kuru tika eksportēts šis 1999.gadā izveidotais Parīzes mākslas projekts. Šogad mesē piedalījās 57 starptautiskas galerijas, 700 mākslinieku no dažādām pasaules valstīm, kopumā eksponējot vairāk nekā 3000 mākslas darbu, to cenām variējoties no 2000 līdz vairākiem miljoniem dolāru. Demjens Hērsts, Džakometi, Anrī Matiss, Mens Rejs, Pols Sezāns, Marks Šagāls, ievērojams klāsts Pablo Pikaso un Endija Vorhola darbu, un tie nebūt nav visi no te pārstāvētajiem lielajiem vārdiem.
Meses pēdējā dienā īsi pirms slēgšanas izstāžu telpa mudžēja kā skudru pūznis — sievietēm austrumnieču tērpos jaucoties ar rietumniecēm kokteiļkleitās un vismaz ārēji nekam neliecinot par globālās ekonomiskās krīzes elpu, kas skaudri jūtama Eiropas mākslas tirgos. Tiesa, par pārdošanas rezultātiem baumoja dažādi, un pagaidām oficiāli pieejams tikai pagājušā gada skaitļi, kad trīs dienas ilgušās meses apgrozījums bija 15 867 000 dolāru.
Māksla vēl nebija paguvusi atstāt Emirates Palace telpas, kad ar šeiha atbalstu te jau sākās nākamais notikums — vērienīgs džeza festivāls, kas pulcēja ne mazāk skaļus vārdus. Pagājušajā gadā tika prezentēts plāns Abū Dabī 2030, kas paredz trīskārtēju pilsētas izaugsmi. Savukārt jau no šā gada decembra atbilstoši jaunajai vides aizsardzības stratēģijai emirāta ielās vairs nedrīkstēs kursēt automašīnas, kas ražotas pirms 1988.gada. Īpašniekiem tās jānogādā metāllūžņos vai arī to izdarīšot policija. Sadarbībā ar vietējo telekomunikāciju kompāniju paredzēts, ka jau pēc diviem mēnešiem visos pilsētas parkos būs bezvadu internets, lai tādējādi mudinātu cilvēkus vairāk tajos uzturēties. Jo tā ir viena no šī ekstrēmus attīstības tempus uzņēmušā reģiona problēmām, ka, pārvietojoties no punkta A līdz B ar mašīnu, no vienām ar kondicionētāju aprīkotām telpām otrās, cilvēki ir aizmirsuši tādu bezgala cilvēcisku pārvietošanās un atpūtas veidu kā vienkārša pastaiga.