Neiemāca aplidot
Plaša diskusija par to, vai Latvijā trūkst foršu vīriešu, izraisījās pēc Dienā publicētā raksta Latviešu vīrieši nevēlas dzīvot kopā, kurā pētījām, kāpēc latviešu meitenes izvēlas ārzemniekus un kas ir tās lietas, ar kurām viņi izkonkurē mūsējos.
Burvju māksliniece Dace Pecolli, kas 16 gadu ir kopā ar itāli Enriko, atklāj, ka latviešu vīriešu mīnuss ir romantikas trūkums, taču lielais pluss - praktiskums. Uz to norāda arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa: «Mūsu platuma grādos aplidošanas tradīcijas nav tik ļoti attīstījušās. Mūsu puišiem tēvi nestāsta par to, nerunā par attiecībām. Viņi informāciju par attiecību mākslu iegūst internetā, skolā, žurnālos, kas noteikti nav adekvāts veids, kā mācīties apieties ar otru cilvēku. Tāpat ģimenē trūkst labo piemēru. Turpretī Vidusjūras reģionā tās ir tradīcijas, kas tiek nodotas paaudzēs. Vīrieši prot radīt iespaidu, ka ir uzmanīgi. Izkoptāka ir cilvēku uzrunāšanas prasme. Un tas nav tāpēc, ka viņi būtu labāki par mūsējiem. Vienkārši tā ir vesela māksla, kultūras sastāvdaļa, kas tiek iemācīta puišiem. Savukārt, runājot par praktiskumu, kāds pētījums par vīrišķību parādīja, ka tieši ar to atšķiramies no klasiskās Rietumeiropas izpratnes var vīrišķību. Mūsu vīrišķības komplektā nāk klāt tieši šī lampiņas ieskrūvēšana un naglas iedzīšana.» Ieskicēt vidējā latviešu vīrieša portretu gan viņa neņemas, jo mūsu katra dzīves pieredze ir pārāk atšķirīga, tomēr nenoliedz, ka, iespējams, katra sieviete var atrast savu foršo vīrieti, vienīgā problēma, ka viņi nestāv rindā un negaida, ka tagad nu būs ņemami.
Mūziķi Jolanta Gulbe-Paškeviča un Deniss Paškevičs, ar kuriem saulainā darbdienas pēcpusdienā esam piesēduši pie pēdējā vēl ārā izliktā galdiņa kādā kafejnīcā Miera ielas radošajā kvartālā, atklāj, ka viņu attiecībās netrūkst ne aplidošanas, ne romantikas. Viņi ir precējušies vairāk nekā divus gadus un allaž cenšas viens otru ar kaut ko iepriecināt, ja kādu laiku nav bijuši kopā, pakrūtē iezogas tāds dīvains nemiers. Un, laikam ejot, šī sajūta nezūd un nemazinās.
Viens bez otra negrib
Deniss piebilst, ka sievietēm jāsaprot, ko tad viņas īsti vēlās -aplidotāju, naudas pelnītāju, tēvu saviem bērniem vai partneri dzīvē. «Nereti sievietes iedomājas princi, gaida to atjājam baltā zirgā un, kad viņš ir klāt, mēģina pārtaisīt pa savam. Bet varbūt viņa ir kļūdījusies savā izvēlē, kļūdījusies arī sevī,» piebilst Jolanta. Viņa uzsver, ka attiecībās jāprot pārvarēt egoisms un jābeidz domāt, ko es iegūšu, bet jādomā, ko varu dot. Viņa atklāj arī kādu savu attiecību moto: «Mēs esam kopā nevis tāpēc, ka viens bez otra nevaram, bet gan tāpēc, ka negribam dzīvot viens bez otra.»
Uz iedomu tēliem kā problēmu norāda arī Aivita Putniņa: «Mēs bieži pārlieku lielas investīcijas ieguldām iedomu tēlos, ko piedēvējam cilvēkiem, ar kuriem dzīvojam kopā. Kamēr nesarunājamies, tas strādā. Bet tiklīdz sākam runāt, atklājas, ka tas, kas ir mūsu galvā, nu galīgi nav tas pats, kas blakus gultā,» saka Putniņa, lai gan piebilst, ka lielākā problēma ir tieši tā - cilvēki neprot sarunāties. «Viņi saprot, ka kaut kas jāsaka, bet nespēj noformulēt un paust savu domu,» saka Aivita. Viņas teiktajam piekrīt arī vokālā pedagoģe Jolanta Gulbe-Paškeviča, kura atklāj, ka savā ģimenē daudz par to runā un domā: «Mēs mācām saviem bērniem domāt un runāt, jo viss jau sakņojas ģimenē.»
Visu rakstu lasiet šodienas Dienā