Dievišķā harmonija

Elijaham ieteiktu vairāk Rakstus studēt, ja neprot domu apkopot savos četros komentāros, kas nepārprotami pauž - kur daudz vārdu, tur maz prāta.

Šo rindu autors mīl Māleru un tic, ka viņa dvēselē un garā ir mitusi dievišķās harmonijas dzirksts, taču ne mums teikt A vai O.

Lūsiņai ieteiktu vairāk Rakstus studēt, kas nepārprotami pauž - kur daudz vārdu, tur maz prāta. Un - tie pirmie būs pēdējie, un pēdējie - tie pirmie. Tajā ir vairāk dievišķas harmonijas, kā tur, kur cilvēks iedomājas tās esam.

Bet ja kāds DIEVIŠĶO harmoniju meklē, tad tā TIKAI Dievā jāmeklē. Cilvēkā harmonija ir mijiedarbībā ar anarhiju. Un proporcijas ir dažādas un atšķirīgas gan Mālerā, gan Bernstainā. Dievamžēl...

Mūzikai ir jābūt otrai maizei (drīzāk TĀ ir aksioma), un nekad neaizmirsti: Dievs vēro tevi, kad tu strādā, Dievs mīl tevi, kad tu dziedi! Tātad, dziedi pats, un negaidi, kad tavā vietā citi dziedās!