Divi tūkstoši eiro par dzejoli

ne katra plastikāta karte ir vienlīdzīga ar citām kartēm.Visa erlotekn, maestro un citas nav tehniskā un praktiskā nozīmēa0kredītkartes vienkārši norēķinu kartes.Norēķiniem starptautiski citur kā vien bankomātos un iespējami (ja paveicas) veikalos šie plastikāti ārpus mītnes zemes nav derīgi.Izskatas tas ir tā pēc dizaina un ar nodomu.pārbaudīt vai konkrētā karte derīga norēķiniem internetā starptautiski (pēdējie 3 vārdi vienlaicīgi) vislabāk var pie paša bankas

Hey Daniel,Yup I just checked the fine print very coslely and it does look like its a borderline case there so please people, go ahead and change the footer to HeatMap Ads Theme' or HeatMap Theme' if this is a concern for you. Thanks for the Heads up Daniel! The next version of HeatMap Theme will change this by default to make sure we stay on the straight and narrow

Hi,I just installed your Dropdown Menu Widget plguin and I love it. I just have a question. I want to create a slide up or drop up menu in the footer. I don't need a sticky footer menu (that is always present even if you haven't scrolled down to the footer).I need a slide up or drop up menu that can be found only when my visitors scroll all the way down to the footer. Can this plguin do this? Or can it be customized to slide up or drop up?Thanks!

"I recieved a bill of a31230 from Vodafone. Do they not have a duty of care to notfiy you when there is unusual spending on the account and you have gone over your free minutes." From: Ofcom to investigate unexpectedly high mobile bills

Nu, ja naudas ir mazāk, varbūt jāpadomā, kas ir svarīgāk un kas mazāk svarīgi. Varbūt nevajag šķiesties radošiem braucieniem un visādiem loti īpatnējiem projektiem. Palūkojoties KKF mājaslapā, rodas iespaids, ka kultūra vēl aizvien ir joma, kuru krīze nav skārusi, īpaši tas sakāms par literatūru. Man nav saprotams, kāpēc KKF finansējums ir jāpiešķir tādu darbu tulkošanai, par kuriem ir zināms, ka tie būs populāri, tos pirks un izdevniecības mīnusos nepaliks?

cilvēks ir jauns, ir jāizmanto laiks, lai iegūtu ne tikai vienu specialitāti, bet pēc iespējas vairāk. Par T.Kreicbergu pozitīvais moments ir tajā, ka ar neatslābstošu darbu un piepūli viņš ir apliecinājis sevi vairākās jomās, arī valodas apguvē ļoti augstā līmenī. Ne katrs to var. Jo daudzpusīgāks, jo labāk, tā ir pieredze, tas ir redzesloks, kas arī literātam nāk tikai par labu. Prieks par Tomu. Bet par finansējumu kultūrai - nebija jau trekno gadu pieredze normāla. Tā prakse, ka finansējuma sasniegšana tika vairāk izveicīgajiem, kaut kādu bezjēdzīgu projektu plūsmai, kur nauda kustin kusa... Un tieši tas ir radījis arī diskusijās pretestību ne vienmēr godīgai naudas sadalei. Tā ir pieredze, kas tik vienkārši nepazūd, jo bija pietiekami arī netaisnīguma. Ne jau tikai Poļiščukas piemērs, ļaudis uzvārdus ir iegaumējuši. Un tieši kultūras piemērs bija ļoti sāpīgs, jo tas, ka kultūras ļaudis, ne visi, bet bija tādi - izmantoja elkoņus tikai savam labumam. Jā,ja par nozarēm- teātri atspērās vēl treknajā laikā, viņu stāvoklis uzlabojās, bet tas jau nenozīmē, ka viņi šobrīd izpratīs tos, kam ir smagāka situācija, viņi prasa atkal, raksta deklarācijas. Treknie gadi apliecināja arī negausīguma piemērus kultūrā gluži tāpat kā citās jomās, diemžēl. Ja iestādes vadītājs saņem savai iestādei finansējumu tāpēc, ka viņš pratis iekarot tā brīža kultūras ministra/es simpātijas, nav normāli. Finansējuma sadalei jābūt nopietnākiem kritērijiem, nevis viena vai otra ministra personīgām īpašībām. Ļīdzekļi jau nerodas no jauna, samainot ministrus. Kā vienu no neglītākajiem piemēriem jāmin Cesvaines skolas jumtu, kam uz 1. septembri nepietika līdzekļu, jo neatbilda pašvaldības vadītāja partijas piederībai.

Literatūru vajag. Vajag,lai civēkiem būtu ko lasīt..Vai vajag tiražēt to literatūru,ko reālie ,aktīvie lasītāji nemaz tā nealkst lasīt? Būsim atklāti-ar visu lielo bļaušanu ,ka literatūrai ir grūti, lasītājiem ir darbi ,ko lasīt.. Ir! Tas,ka lielākā daļa nealkst lasīt valsts nemītīgi stutētos autorus-tā ir problēma. Loģisks būtu atbalsts,kurš palīdz autoram un darbam iet pasaulē,bet mums jau ir vislaiku sevi neatpelnoši autori. Tajā pašā laikā ir pelnoši. Varbūt atbalstam izvēlēti ne tie ,kuri būtu pelnījuši? Atceros, viena ārzemju rakstniece teica,ka pie viņiem uz valsts atbalstu var cerēt jaunie un iesācēji. Pārējiem pēc tā starta finansiālā grūdiena ar valsts naudu pašiem jācīnās. Varbūt arī Latvijā vajadzētu tāpat? lPalīdzēt sākt.,un tad-ja ir talants, pats turpinās. Ja ne-visi ,kuri grib rakstīt, nekad nebūs diži rakstnieki,visi ,kuri grib gleznot nebūs ne Rembranti,ne Purvīši, visi ,kuri grib komponēt, nekad nebūs Vivaldi vai Vītoli. Varbūt nevajag literātu sabiedrības vienai daļai aizmālēt sev acis pašslavinoties. Varbūt reāli paskatīties uz savu varēšanu. Gribēšana ir. Ar to vien nepietiek.

Neviens neplūkā. ja nav pamanīts, pret Eipuru attieksme vislabākā no visiem literātiem. ļaudis vienkārši cenšasizprast. Varbūt nav tā rakstniecībai domātā nauda jādala tik sīki,kad jau tirāžu dēļ vien skadrs-projekts ir bez ienesīguma. LAikā,kad izdod daudz ,arī latviešu autoru , bez atbalsta , tas liek domāt. Saprotu,ka dažām abam darbam, autoram,tīri matemātiski trīskāršojot tirāžu radīsies vienkārši nevienam nevajadzīga makulatūra.varbūt tad vairāk strādāt gatavo darbu atbalsta,lai tas,kas var un prot tiek izdots kaut cik normālā tirāžā un kļūst zināms sabiedrībā kā autors. Ar 300-500 eksempāru tirāžām nestrādā pat tie,kas izdod paši savas grāmatas. Šādi apjomi tirāžās ir tikai ķeksīša dēļ-tādi autori ir, tiek izdoti. Viss. Reaālas atdeves literatūrai-nekādas.tad nu nākas autorēm joņot pa dzelteno žurnālu slejām,lai taiuta zinātu-ši kundze ir rakstniece!

Diezgan skumji - bars anonīmu mietpilsoņu plūkā autoru, kas atļāvies izteikt savu subjektīvo viedokli.

Grāmatu laida klajā izdevniecība "Preses nams", kura sen vairs neeksistē.Es nesaņēmu nevienu procentu no pārdotā. Mana grāmata uzvarēja Preses nama, Rakstnieku Savienības un vēlāk bēdīgi slavenā Kultūras Fonda (nejaukt ar,Kultūrkapitāla fondu) kopīgi rīkotajā konkursā, kurš notika tikai, ja nemaldos, 3 gadus. Tas bija otrais konkursa gads. Saņēmu prēmijā 2000 latu, kas ir mans lielākais tāda apmēra vienreizējais atalgojums manu 9 grāmatu vēsturē - tas bija par trīs gadu darbu. Es šo ziņu saņēmu dienā, kad nogāzās Dvīņu torņi ASV.

Atceros, cik vērtīga man šķita grāmata, kas krievu valodā Padomju Savienībā bija izdota tikai 5000 vai 3000 mazā metienā.Motivācija to iegūt strauji auga.Man tādu ir vairāki desmiti. Par dzejas tirāžām mūsdienu Latvijā. Tā svārstās no 300 līdz 2000 eksemplāriem, biežāk tuvāk pirmajam skaitlim. Mans dzejoļu krājums "Es pagāju" 2001. gadā - 2000 eksemplāru. Ziedoņa Kopoto rakstu 13.sējums ap to pašu laiku -1000 eksemplāru. Ko Jums tas dod? Daudz dažādu citu apstākļu. Samainiet Dombrovski un Bērziņu ar kādu diktatoru un viņa režīmu, un būs vajadzīgi gan jauni Vācieši, gan dzejnieki politieslodzītie. Šobrīd mani vairāk traucē izdošanas gada nenorādīšana. Kad jautāju, man kāda ieinteresēta persona deva jocīgu atbildi. Kurš šobrīd pirkšot grāmatu, ja ieraudzīšot, ka tā iznākusi pagājušajā gadā.Savādi, vai ne? Nav taču kā veca avīze.