Neesmu no tiem, kuri sāk Jauno gadu ar neizpildāmu apņemšanos vai nereāliem sapņiem par debesmannu, kas kritīs no zila gaisa. Vienalga uzvarēs slinkums – jo tāda ir cilvēka daba –, bet debesmanna kā nav kritusi, tā arī nekritīs. Taču joprojām neatstājas pārdomas: quo vadis, pasaule? Sašaurinot jautājumu līdz civilizēto Rietumu sabiedrībai, var jautāt vienkāršāk: kas, pie velna, ar mums mūsu pašu mājās notiek?!
Jautājums vienkāršs, taču pamēģiniet atbildēt! Neiespējami arī tāpēc, ka, pat nedzīvojot totalitāra režīma valstīs, cilvēki vairs nedrīkst runāt, ko domā. Uz to tepat Latvijas kontekstā mūsu sarunā KDi novembrī norādīja režisors Viesturs Kairišs. Savukārt politkorektuma terorismu, kas visā liberālajā Eiropā aizliedz lietas saukt īstajos vārdos, Mišela Velbeka romāna Pakļaušanās iestudējumā JRT un drosmīgi pilsoniskā atklātībā diagnosticē Alvis Hermanis. 2015. gada decembrī viņš pameta darbu Thalia Theater teātrī Hamburgā, redzot, ka šis teātris identificē sevi ar bēgļu uzņemšanas centru un nav atvērts atšķirīgiem uzskatiem.
"Jā, es nevēlos tajā piedalīties. Vai es varu atļauties savu izvēli un savus uzskatus? Kur paliek demokrātija?" savā paziņojumā toreiz jautāja Alvis Hermanis. Tas bija tikai pāris nedēļu pēc traģēdijas Parīzē, kas izdzēsa 132 cilvēku dzīvību, un pirms masveida uzbrukumiem Jaungada svinību laikā sievietēm Ķelnē un citur Eiropā. Vai Vācijā saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu? – šis latviešu režisora jautājums toreiz izpelnījās gana daudz politkorekti pareizā nopēluma arī dzimtenē. Tagad Alvis Hermanis atteicies no 2018. gada vasarā plānotā Riharda Vāgnera Loengrīna jauniestudējuma Baireitas festivālā. Iemesls joprojām ir saistīts ar režisora uzdrošināšanos publiski apšaubīt Vācijas "atvērto robežu" politiku.
Iepriekšējā gada gaitā piedzīvots jau tik daudz terorisma traģēdiju, ka pat Vācijas "oficiālās ideoloģijas" retorika sākusi mainīties, tomēr vācu prese joprojām nespēj režisoram piedot atšķirīga viedokļa paušanu. Skaidrs, ka Baireitas festivālam ar tā īpaši jūtīgo politisko kontekstu (tostarp jau paša Vāgnera savulaik publicēto eseju, kas tika interpretēta kā antisemītiska!) un skandalozo vēsturi Alvis Hermanis ir neērta personība.
Baireitas festivālu arvien ir plosījuši skandāli, Vāgnera radinieku klana intrigas un cīņa par varu festivāla vadībā. Alvis Hermanis nav pirmais, kurš atkāpies no sadarbības. 2011. gadā tā rīkojās Vāgnera tetraloģijas Nībelunga gredzens iestudēšanai uzaicinātais pasaulslavenais režisors Vims Venderss. Krievijas basbaritonam Jevgeņijam Ņikitinam 2012. gadā nācās atteikties no titullomas operā Klīstošais holandietis, jo viņa krāšņajos tetovējumos kāds bija saskatījis nacisma simbolikai līdzīgas zīmes. Savukārt pērnvasar, kad jau bija sākušies Parsifāla jaunuzveduma mēģinājumi, Baireitu faktiski bez paskaidrojumiem atstāja diriģents Andris Nelsons. Paziņojumā bija tikai mājiens, ka tas noticis "sakarā ar atšķirīgu pieeju dažādos jautājumos" un "gaisotne Baireitas festivālā neattīstījās visām pusēm savstarpēji pieņemamā veidā".
>> Muļķības.
Viedoklis
Cita kule