Šis ir pēdējais Berlīnes festivāls, kuru vada tā ilggadējais direktors Dīters Kosliks. Viņš ir šajā amatā kopš 2001. gada. Nākamā mākslinieciskā vadītāja vārds ir zināms – tas ir līdzšinējais Lokarno festivāla līderis Karlo Katrians. Domāju, Latvijas un Baltijas valstu kino pārmaiņas Berlīnes festivāla vadībā var nākt tikai par labu. Vairākus gadu desmitus neviena no Baltijas valstu filmām nav tikusi iekļauta Berlīnes festivāla galvenās skates – pamatkonkursa – programmā.
Jā, Latvijai ir bijuši panākumi Berlīnes festivāla bērnu un jauniešu filmu konkursa programmā Generation – tajā balvas ir ieguvusi Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu un Renāra Vimbas Es esmu šeit. Šajā sadaļā ir izrādītas un apbalvotas Latvijas īsmetrāžas animācijas filmas, un šogad tajā ir iekļauta Igaunijas un Latvijas kopražojuma pilnmetrāžas animācijas filma Lote un pazudušie pūķi. Apsveicu gan Igaunijas, gan Latvijas animatorus! Sūdzēties būtu grēks, tomēr urda jautājums, vai Baltijas valstu filmas tiešām ir ekstrēmi sliktākas par daudzu citu valstu filmām, kas tiek iekļautas Berlīnes festivāla prestižākajā konkursa programmā, vai arī izvēli diktē programmas veidotāju subjektīvie kritēriji? Šis jautājums paliks neatbildēts. Vismaz līdz nākamajam gadam, kad Berlīnes kinofestivāla vadībā sevi pieteiks jauna komanda.
Šogad – viss vēl pa vecam. Berlīnes konkursā ir 23 filmas (par balvām sacentīsies septiņpadsmit), un piedāvājums šķiet solīds – klasiķi, nedaudz eksotikas, starptautiski vēl nezināmi vārdi, šis tas no kvalitatīvās Holivudas. Lūk, klasiķi. Talantīgais, darbīgais franču režisors Fransuā Ozons filmā Dieva žēlastība/ Grâce à Dieu pieskāries nopietnai tēmai – garīdzniecība un pedofilija. Viņa kolēģis Andrē Tešinē piedāvā piesātinātu ģimenes drāmu Atvadas no nakts/L’adieu à la nuit ar Katrīnu Denēvu. Berlīnes konkursā ir daudz sieviešu režisoru filmu (septiņas) – tā ir atbilde diskusijām par sieviešu režisoru īpatsvaru kino industrijā. Viņu vidū ir spāniete Izabela Kušē ar filmu Elisa un Marsela/Elisa y Marcela, kuras titulvarones saista aizliegta kaislība. Slavenā poļu režisore Agņeška Holanda piedāvā filmu Misters Džonss/Mr. Jones – patiesos faktos balstītu darbu par britu žurnālista pieredzi staļiniskajā Ukrainā. Leģendārā franču režisore Anjēze Varda radījusi savu pašportretu Anjēze par Vardu/ Varda par Agnès.
Vācu kino maskulīno spēku demonstrē režisors Fatihs Akins. Viņš uzņēmis filmu Zelta cimds/Der goldene Handschuh par skandalozo sērijslepkavu Frici Honku. Kvalitatīvo Holivudu programmā pārstāv astoņiem Oskariem nominētā filma Vara/ Vice – traģikomisks vēstījums par baisajām ASV lielās politikas aizkulisēm un ASV viceprezidentu Diku Čeiniju (viņu atveido aktieris Kristjens Beils).
Tas, protams, nav viss. Kopumā festivālā tiks demonstrēti četri simti filmu. Berlīnes Lāči tiks pasniegti 16. februārī.