Šī gada 5. decembrī Jurim Podniekam apritētu 75 gadi, tāpēc ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2025. gadā īstenota īpaša viņam veltīta programma, kurā notikuši zinātniski pasākumi un viņa darbu skates.
LKA Latvijas Kino muzejā atvērta kuratoru Annas Vidulejas un Kristapa Epnera veidotā izstāde Podnieka laiktelpa, kas apskatāma vēl līdz 6. decembrim un ļauj iegrimt Jura Podnieka dzīvē. Nacionālā kino centra portālā filmas.lv Patriotu nedēļā (no 11. līdz 19. novembrim) Jura Podnieka darbu izlase bija pieejama tiešsaistē visā pasaulē, savukārt no 19. novembra kinorežisora un operatora filmu kolekcija ir papildināta un turpmāk skatāma Latvijas teritorijā bez laika ierobežojuma.
Meklējumu ceļš
Tieši Jura Podnieka dzimšanas dienas priekšvakarā, 4. decembrī, plkst. 17 LKA Latvijas Kino muzejā tiks atvērta grāmata Juris Podnieks. Dienasgrāmatas. 1975–1981 (izdevējs Latvijas mediji, sastādītājs un redaktors – kinopētnieks Agris Redovičs), kas nav tikai notikumu hronika, – tās ir patiesas pārdomas par dzīvi, darbu, cilvēkiem un laikmeta ideoloģiskajiem ierobežojumiem. Tas ir laiks, kad viņš pilnveido savu meistarību, strādādams pie filmām Aizliegtā zona (1975), Liepājas vīri (1976), Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku (1977), Brāļi Kokari (1978), Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979), Puikas, zirgos! (1979) u. c. Īpašu vietu šajos gados ieņem Jura Podnieka un viņa kolēģu ciemošanās pie latviešu strēlniekiem, lai radītu filmu Strēlnieku zvaigznājs (1982), kas noslēdz dienasgrāmatās attēloto darba posmu.
"Pierakstos jūtama viņa vēlme saglabāt garīgo brīvību, patiesību un atbildību pret sabiedrību. Teksti atklāj arī šaubu un meklējumu ceļu, Jura Podnieka radošās enerģijas un ētiskā kodola spēku. Grāmata ir nozīmīgs kultūras dokuments, kas ļauj lasītājam iepazīt ne vien kinovēsturi, bet arī dziļi cilvēcīgu, domājošu un jūtīgu mākslinieku, kura skatījums joprojām rezonē ar mūsdienu lasītāju," akcentē grāmatas redaktors Agris Redovičs. Saturu papildina unikāli kadri no Jura Podnieka studijas kolekcijas.
Brīvi plūstot
Tajā pašā dienā, 4. decembrī, plkst. 19 LKA Mazajā zālē notiks kinorežisoram un operatoram veltīts koncerts Sarunas bez vārdiem, kurā skanēs Džona Keidža, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova un Žibokles Martinaitītes mūzika. Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un dejotāja, horeogrāfe Lilija Lipora aicinās ceļojumā, glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada un veido unikāli instrumenti – cilvēka balss un cilvēka ķermenis.
"Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi, kurus Latvijas Radio kora balsis, Lilijas Liporas kustība un gongu spēle padara par dzīviem mākslas darbiem. Blīvi slāņi mijas ar caurspīdīgu skaņukrāsu faktūru, kas rezultējas pārpasaulīgās mūzikas partitūrās. No smalka minimālisma līdz spriegam un biezam skaņurakstam, bez striktas formas un laika līniju nogriežņiem, brīvi plūstot un ļaujoties mākslas piedzīvojumam," raksturo pasākuma organizatori. Ieeja brīva, iepriekš piesakoties.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē kinomuzejs.lv.

