Var runāt par integrāciju un jauniešu brīvā laika un disciplīnas problēmām, nodoties pseidogudrai teoretizēšanai un gadu gadiem rakstīt birokrātiskus dokumentus un programmas, īsti neredzot taustāmu rezultātu. Var arī turpināt uzskatīt, ka "tas vienkārši nav un nebūs iespējams". Bet var arī vienkārši darīt, iesaistot jauniešus aizraujošā, kopīgā, dzirksteļojoši radošā darbā, kuram ir reāls rezultāts – mūzikla izrāde. Turklāt – pārsteidzoši labā līmenī. Šādu izrādi un vienlaikus lielisku integrācijas projekta rezultātu nesen noskatījos Liepājas teātrī.
Liepājas teātris ir tikai viena no piecām skatuvēm, kuras apceļoja šovasar ar ASV vēstniecības, VKKF un citu sponsoru atbalstu tapušais jauniestudējums – pēc Annas Brigaderes pasaku lugas Lolitas brīnumputns motīviem komponētais ASV dzīvojošā latviešu diriģenta un komponista Andreja Jansona mūzikls Brīnumputns, kura mūziķi un aktieri bija Latvijas, ASV, Kanādas un Zviedrijas vidusskolu jaunieši. Divās intensīvās mēģinājumu nedēļās sagatavotais iestudējums, kura pirmizrāde notika Dziesmu un deju svētku nedēļā VEF Kultūras pilī Rīgā, pierādīja, ka vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņi spēj atraisīt muzikālos un aktiertalantus dzīvā, atraktīvā izrādē profesionāļu vadībā uz profesionālām teātru un koncertzāļu skatuvēm Rēzeknē, Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī. Reāla dāvana Latvijas simtgadei – mēs varam!
Kopā ar Andreju Jansonu Brīnumputnu iestudēja režisore Andra Berkolda (ASV). Libretu, izmantojot Annas Brigaderes un Alberta Legzdiņa dziesmu tekstus, rakstījis Arnolds Auziņš. Taču pats galvenais – mūzikla dziedošie un kustīgie, veikli dejojošie aktieri bija visparastāko vidusskolu audzēkņi. Tas nebūtu brīnums ASV, kur muzikālais teātris ir ļoti populārs un skolās kopš XX gadsimta vidus ir tradīcija pašu spēkiem iestudēt vismaz vienu mūziklu gadā. "Skolotāji un jaunieši to dara brīvprātīgi, pēc stundām, jo viņiem tas patīk, savukārt skolas var atļauties īrēt notis un izgatavot dekorācijas, kuras arī bieži top turpat skolā. Ir konstatēts, ka jauniešiem, kuri piedalās muzikālajā teātrī, ir krietni labākas sekmes algebrā, fizikā, ķīmijā un citos eksaktajos priekšmetos," stāsta Andrejs Jansons.
Latvijā šī ir jauna parādība. Pirmo reizi parastajā vidusskolā mūzikls uzvests 2014. gadā, kad Rīgas 6. vidusskolas audzēkņi sagatavoja Andreja Jansona Sprīdīti autora vadībā. Viņš pats ir dziļi iepazinis mūzikla drēbi, daudzus gadus muzicējot Brodvejas teātros Ņujorkā, un pēc tam uzrakstījis septiņus mūziklus. Tie visi balstīti latviešu literatūrā un tautas mūzikā.
Brīnumputna saliedētajā izpildītāju komandā satikās jaunieši no dažādām Latvijas un Ziemeļamerikas pilsētām. Vairāki solisti bija krieviski runājošie jaunieši no Rīgas 34. vidusskolas. Rīgas, Jelgavas, Cēsu, Siguldas un Mārupes mūzikas skolu audzēkņi pirmo reizi mūžā izbaudīja, ko nozīmē muzicēt orķestra bedrē. Tas ir pavisam citādi nekā orķestrī uz skatuves. Te vajadzīga lielāka elastība, pielāgošanās darbībai uz skatuves. Pēc izrāžu sērijas šķiroties, daudzi raudājuši. Ko nu? Atkal jāmeklē sponsori.