Kā izvairīties no plekstēšanas*? Turpinot sarunu par latviešu rakstniecību

patiesi gudrs cilveeks savas gudriibas prot gudri paardot, nevis izshaut visus lielgabalus kkaadaa nenoviidiigo dzimtcilveeku forumaa.Pareizi Akmentinjsh dara ,tikai drusku palaistot pljaapuudeni uz paniikushajiem asniem.

Super, kulturēlā persona. Nu tad varbūt mums nav ko mēli kulstīt, apceļot latviešu maztalantīgos literātorus. Diskusiju varētu turpināt, kulturēli parunājoties par Tagores un Rilkes darbiem. Ko esat no šiem autoriem lasījis, kādi Jūsu iespaidi, vai ir kas īpaši tuvs abu tik atšķirīgo autoru daiļradē? No savas puses varu teikt, ka Rilke mani ļoti spēcīgi uzrunā, Tagore nav gluži manā gaumē, bet sīkāk to varam pārspriest turpmākajā sarakstē.

Izgulies, kulurēlā persona. Un Rilki raksta ar īso "i".

nevis etapos, bet posmos :)

Vasilijam Buslajevam - nu ja runa ir par satura tulkojumu jeb, kā musulmaņi saka, nozīmju tulkojumu, tad ekstremālos apstākļos, kādus Jūs te piedāvājat, droši vien trijos mēnešos iekļaušos. Man šķiet, ka Imants Kalniņš, kurš par mērķi izvirzīja šādu tulkojumu, iekļāvās apmēram gada laikā bez cietuma režīma. Uldim Bērziņam mērķis bija cits, tāpat kā viņa Bībeles un citu klasisku tekstu tulkojumos, - cik iespējams, iepazīstināt lasītāju ar to poēzijas spēku un iekšējo ritmiku, ko satur Korāna teksts. Šādam nolūkam jāmeklē citi valodas līdzekļi un krietni ilgāk jāstrādā ar tekstu pēc tam, kad izveidots parindenis. Ja neko citu tajā laikā nedara, tad droši vien, intensīvi strādājot, tam nav jāpatērē 15 gadi, bet vairākus gadus tas jebkurā gadījumā aizņems. Varat paskatīties uzziņu materiālos, cik ilgā laikā tapuši Bērziņa veikumam līdzīgi tulkojumi citās valodās. Parasti runa ir par vairākiem gadiem. Turklāt tas jau nav vienīgais darbs, ko Bērziņš šajā laikā uzsācis, viņa padarīto darbu portfelis ir diezgan biezs. Jautājums, ko Jūs sagaidāt no kāda tulkojuma - ja iedosiet man Puškina "Jevgeņiju Oņeginu", pārstāstu labā latviešu valodā Jums izveidošu mēneša laikā, ar gluži ciešamām atskaņām salikšu kopā varbūt pusgada laikā. Bet, ja gribēšu cik necik adekvāti atveidot Puškina poēziju, būs vajadzīgi gadi, un arī tad rezultāts būs tālu no ideāla, kaut gan krievu tekstā viss ir skaidrs un pat no galvas zināms. Lustīgajam nerrim - uzrakstīju tieši tā, kā domāju. Cilvēki pārvalda dzimto valodu dažādos līmeņos - kas der lielākajai daļai vidusmēra pilsoņu, ir par maz daiļliteratūras tulkotājam. Netrenēts augstskolas beidzējs (audzis latviešu ģimenē un skolojies latviešu skolās Latvijā) uz savu dzimto valodu nejaudā kvalitatīvi pārtulkot pat Agatas Kristi detektīvromānu. Vārdi jau it kā visi atrasti saskaņā ar vārdnīcu un arī gramatiski salikti kopā pareizi, bet, kur angļu valodā humoriņš, tur tulkojumā smiekli nenāk, kur autore rada noslēpumainu trillera atmosfēru, tur iznācis mazliet jokains pastāstiņš. Nu un pārcelt no vienas valodas citā detektīvromāna radītās sajūtas ir krietni vieglāk nekā to pašu izdarīt ar labu daiļliteratūru. Starp citu, tas jau attiecas ne tikai uz latviešiem - reti kurš krievs spēj veikt kvalitatīvu tulkojumu krievu valodā, reti kurš anglis vai amerikānis - angļu valodā.

Tomass: - Daiļliteratūras, reliģisko un filozofisko tekstu tulkošanā jau nav problēma oriģinālvaloda, bet pašam savējā. Reti kurš cilvēks pārvalda dzimto valodu tādā līmenī, lai varētu pienācīgi pārtulkot tajā kvalitatīvus citvalodu darbus... lustīgais nerris: - Nu, gan pateicāt, Tomas! Ja cilvēks nepārvalda DZIMTO valodu, tad kādu valodu gan viņš pārvalda? Ja Jūs runājat par latviešiem, kuri dzimuši, auguši un izglītojušies ārpus LV, nelatviešu valodā, tad vēl varētu saprast. Runa ir par Korāna latviskotājiem Uldi Bērziņu un Imantu Kalniņu, par kuru latviešu valodas zināšanām es nešaubos, bet par arābu - gan.

Paga, tad man nav skaidrs, ko Jūs vispār saucat par tulkošanu. Nekāds Korāna tulkojums ar google man nav un nebūs vajadzīgs - krievu tulkojumu izlasīju, šķiet, kaut kad 90. gadu sākumā, angļu - papētīju pirms gadiem desmit paralēli ar arābu oriģinālu. Google latviešu tulkojums man šajā ziņā neko jaunu nevar dot, tikai sajaukt galvu. Antīkos darbus no Aleksandrijas bibliotēkas cilvēki pasaulē tulko desmitiem gadu garumā - ne jau tāpēc, ka nezinātu senās valodas, bet tāpēc, ka paši savā valodā meklē pienācīgus izteiksmes līdzekļus, lai lasītājam sniegtu kaut aptuvenu priekšstatu par oriģināla izteiksmi, stilu, skanējumu, vienlaikus cenšoties pēc iespējas precīzāk atveidot arī saturu. Bērziņš patiesībā veica atdzeju - Korāna gadījumā tā ir gandrīz vai neiespējamā misija. Daiļliteratūras, reliģisko un filozofisko tekstu tulkošanā jau nav problēma oriģinālvaloda, bet pašam savējā. Reti kurš cilvēks pārvalda dzimto valodu tādā līmenī, lai varētu pienācīgi pārtulkot tajā kvalitatīvus citvalodu darbus, tur vajadzīgs gan talants, gan izglītība, gan ilgu gadu pieredze. Un nekādas datorprogrammas nelīdz, jo tās latviešu valodu pārvalda sliktāk par cilvēku. Bet to jau droši vien nav jēgas klāstīt cilvēkiem, kas ar lasīšanu nenodarbojas.

par laimi nekam nav nozīmes, ko tu te, Andža, esi sapļekstējis, izgāzies kā veca sēta!

Ak vai,kā te viss akārtojas...Un atkārtojas no metodoloģias nepareizas interpretācijas.Jau kādu mēnesi iepriekš cīnījās laikam ministres sakarā, Stumbres sakarā, tad operas un NT iestudējuma sakarā. Mīļie, nu sen jau literatūrzinātnē viss pateikts, vai neviens nav neko studējis?Vienīgi pļekstēšana beidzot noformulēta.Špatiešām pļekstēšana par to, ka rakstniecībai ir pienākums tāds un rtāds, mākslas definīcija(sen jau noformulēta) un funkcija tāda un tāda liek domāt tomēr, piedodiet , par totālu izglītības trūkumu.Tai skaitā no, atvainojiet, prasto izdevēju izpratnes par labu literatūru.(diploms neliecina par ...)Tāda arī ir atbilde ļoti cienījamajam Andrim par pļekstēšanas cēloņiem. Sekas ir garlaicīgas un visiem zināmas.Apnicis to visu dažādās kombinācijās lasīt. Jāpaguļ.

Piekrītu! Gluži manas domas! Man ir pilna māja ar grāmatām, bet latviešu literatūra apstājusies pie R.Ezeras, Z.Skujiņa, I, Ziedoņa, O,Vācieša u.c. darbiem. Piedodiet, latviešu rakstnieki un dzejnieki, bet nav pēdējos gados kaut ko sevišķi labu izdevies izlasīt, par izcilību nemaz nerunājot. Ar interesi lasīju V.Freimanes darbu, interanta bija I.Jurkānes pavārgrāmata, vēl šis tas, bet maz, ļoti, ļoti maz!