Puritāņu galvenajās lomās mirdz bel canto zvaigznes – amerikāņu dziedātāji Lizete Oropesa un Lorenss Braunlijs. Jauniestudējumu veidojis itāļu diriģents Marko Armiljato un angļu režisors un scenogrāfs Čārlzs Edvardss.
Opera Puritāņi, kas tika pirmatskaņota 1835. gadā Itāļu teātrī Parīzē, ir sicīliešu komponista, bel canto dižgara Vinčenco Bellīni (1801–1835) pēdējais darbs. Puritāņos tiek uzburts gan indivīdu, gan sabiedrības neprāts – opera atgādina, ka saprāta fasāde var pazust jebkurā brīdī un neprāts var iegrūst cilvēku bezdibenī. Operas darbība risinās Plimutā 1641. gadā, kad Anglijā notiek pilsoņu karš, kurā puritāņi cīnās pret rojālistiem. Libretā vēstures fakti tiek interpretēti diezgan brīvi.
Bellīni komponējis Puritāņus četriem sava laika labākajiem dziedātājiem, un šīs operas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no izpildītāju vokālajām spējām un mākslinieciskā jūtīguma. 1835. gadā notikušajā Puritāņu pirmizrādē četri mākslinieki, kuri atveidoja galvenās lomas, izraisīja tādu sensāciju, ka turpmāk bija pazīstami kā "Puritāņu kvartets".
Divus gadsimtus vēlāk Ņujorkas Metropoles opera ir izveidojusi mūsdienu "Puritāņu kvartetu", kurā līdzās koloratūrsoprānam Lizetei Oropesai (puritāņu komandiera lorda Voltera Voltona meita Elvīra) un tenoram Lorensam Braunlijam (Elvīras mīļotais lords Arturs Talbots, kurš ir rojālistu atbalstītāja dēls) dzied poļu baritons Arturs Ručiņskis (Artura sāncensis puritānis sers Ričards Forts, kurš ir saderināts ar Elvīru pret viņas gribu) un amerikāņu basbaritons Kristians van Horns (Elvīras tēvocis sers Džordžs Voltons). Lizetes Oropesas un Lorensa Braunlija varoņus savieno mīlestība, bet šķir pilsoņu kara politiskās nesaskaņas.
Kritiķi slavē dziedātāju izcilo, sarežģītajām bel canto prasībām atbilstošo sniegumu. Izrādes centrā ir Lizetes Oropesas tēlotā Elvīra, kura operas gaitā no skaistas līgavas pārvēršas par psiholoģiski sagrautu sievieti. Varones emocionālais stāvoklis svārstās no ekstāzes līdz neprātam. Bel canto repertuārā Lizete Oropesa ir nepārspējama – viņa dzied un spēlē ar žilbinošu precizitāti un pārliecību.
Režisors Čārlzs Edvardss norāda: kaut gan klausītājus saviļņo un aizrauj varones pārdzīvojumi, šīs operas nosaukums ir nevis Elvīra, bet Puritāņi un tas ir stāsts par puritāņu sabiedrību. Iestudējuma darbība notiek XVII gadsimta puritāņu sapulču nama stilizētajā vidē – tā ir pulcēšanās vieta, baznīca, tiesas zāle un pagaidu cietoksnis. Sižetam attīstoties, telpa maina izskatu un pamazām sabrūk – režisors dod mājienu, ka puritāņi pagriežas barbarisma un brutalitātes virzienā, un izrādes fināls ir satraucošs.
"Pastāv maldinošs uzskats, ka bel canto operās visa uzmanība tiek veltīta nevainojamai dziedāšanai, savukārt stāsti ir muļķīgi, dīvaini vai smieklīgi. Īstenībā šīs operas ir trilleri. Jums ir jāieklausās mūzikā, lai atklātu, ka tajās slēpjas psiholoģiska patiesība," ir pārliecināts režisors. "Bel canto nozīmē "skaista dziedāšana", bet tā nav tikai skaista – tā ir izteiksmīga. Izpildītāji savā dziedājumā izpauž šo darbu dramaturģiju. Mans uzdevums kā režisoram ir padarīt stāstu pēc iespējas skaidrāku, vienlaikus saglabājot fantāzijas elementu," piebilst Čārlzs Edvardss.
Operu Puritāņi uz kinoteātra Forum Cinemas ekrāna varēs redzēt gan tiešraidē 10. janvārī plkst. 20, gan ierakstā 14. janvārī plkst. 18.
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv