Vai māksliniekam ir vajadzīga nauda? Domas dalās pat pašu mākslinieku vidū. Vieni labprāt uztur romantisko mītu par jumtistabiņā salstošo ģēniju, kurš tuberkulozes iedvesmā rada dzīves laikā neatzītus šedevrus. Ir klusi, pieticīgi un, šķiet, vispār nespēj izrunāt vārdu "nauda". Ko viņi ēd un par kādu naudu pērk krāsas, neviens nezina. Bieži vien šo cēlo neatkarību aizkadrā gan pašaizliedzīgi nodrošina kāds radinieks, draugs vai pielūdzējs.
Otri iestājas par to, ka mākslinieks nav no laika mašīnas izkritis hipijs, bet pilntiesīgs sabiedrības dalībnieks, kurš drīkst un vēlas patērēt visus laikmetīgās civilizācijas dizaina, skaistumkopšanas un tehnoloģiju sasniegumus tāpat kā, piemēram, juristi, deputāti un plastiskas ķirurgi. Arī kultūras jomā strādājošajam, nejūtoties vainīgam, ka nav izpircis visu naudu grāmatās vai iztērējis trūkstošajiem rekvizītiem, gribas reizēm aiziet pie laba friziera vai iegādāties normālus kvalitatīvus apavus, kur nu vēl nopirkt biļeti uz labu koncertu vai izrādi Vakareiropā, lai sajustu vienotu pulsu un nejustos provinciāli.
Bet ne jau par to, cik kāds askētiski vai "trekni" dzīvo… Šīs slejas mērķis ir atzīmēt vēsturisko brīdi, kad 2018. gada 27. septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžetu no 2022. gada veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem. Saskaņā ar Kultūras ministrijas izstrādātajiem likuma grozījumiem fonda likumā VKKF finansējums no valsts budžeta būs proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa triju procentu apmērā, tabakas akcīzes nodokļa – divu procentu apmērā, izložu nodokļa – 1,37% apmērā, kā arī azartspēļu nodokļa – 2,21% apmērā. Paredzēts, ka jaunais VKKF budžeta modelis stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Svarīgi saprast, ka šis nav milzīgs budžeta papildinājums kultūras nozarei, bet vēsturiskas ciniskas kļūdas labošana. Ekspertu komisijas darbs vairs nebūs tik pazemojošs, kad piešķirtais budžets ļāva atbalstīt vien 20 procentus no iesniegtajiem projektiem, kad ekspertiem nācās izdarīt gluži neiespējamu izvēli – kuram pirmajam sist pa laivā iekrampētajiem pirkstiem – jaunajam māksliniekam vai viņa skolotājam, cienījamam meistaram? Tādi à la Nāves ēnā slīcēju projekti (vajag jaunu tvaika katlu, jāsamaksā par elektrību…) bija liela daļa. Ko atbalstīt – kultūras mantojumu vai spurainas idejas, ko piedāvā jauns mākslinieks, kurš dzīvo un sapņo šodien? Droši vien no nemitīgajiem atteikumiem "projekts nav aktuāls" daudziem nolaidās rokas, un iesākās formāla papīru smērēšana un atrakstīšanās. Vienu sezonu bijusi Teātra nozares ekspertu komisijā, varu droši apliecināt, ka eksperti projektu pieteikumus tomēr lasa. Un ir ļoti pateicīgi, ja kāds tajos bez nicinājuma pret "birokrātiju" un kļūdām ir pacenties precīzi izstāstīt savu ideju.
Lai top!
Smēķēšana un pārliecīgs alkohola patēriņš, protams, joprojām ir kaitīgs veselībai.