Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Laiks šokā vaimanāt

Lietuvieši smejas par Rīgā notiekošā starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla Laiks dejot nosaukumu – lietuviski "dejuoti" nozīmē "sērot, vaimanāt", tā nu viņi ierodas uz festivālu Laiks vaimanāt.

Savukārt "deja" lietuviski ir "šokis", tāpēc es maijā dodos uz Viļņu pēc Jaunā Baltijas šoka. Lūk, vēl viens pierādījums, ka esam radniecīgas tautas, tikai pilnīgi pretējas.

Festivāls šogad atzīmē 20 gadu, kopš Latvijā tika aizsākts Laiks dejot zīmols. Vārda devēja ir amerikāņu misionāra sieva horeogrāfe Šerona Peri, kura XX gadsimta 90. gadu vidū strādāja Latvijā. Toreiz rindas "laiks raudāt un laiks smiet, laiks (to) un laiks (pretējo) utt." rakstīja daudzās apsveikuma kartītēs. Visticamāk, nosaukuma Laiks dejot izvēlē vainojama mācītāja Zālamana rinda no Bībeles: "Savs laiks sērot, un savs laiks diet." Interesanti, kāpēc opozīcijā vārdam "diet" ir "sērot/vaimanāt"? Nevis "gulēt", "sēdēt" vai "stāvēt". Pretstatā "vaimanāt" ir nevis "smieties", "dziedāt" vai "gavilēt", bet gan "dejot". Varbūt te ir atbilde, kāpēc sabiedrībā nereti tik grūti pieņem skumjo un tumšo deju. Dejai jābūt pretstatam sērām? Bet kāpēc drūmo toņu nīdēji mīl baletu, kurā vienmēr kāds mirst un cieš?

Saspēle ar lietuviešu valodu šos pretstatus dzēš. Kopā esam viss spektrs. Ceru, ka šī apziņa stiprinās ieceri 2019. gadā sākt Baltijas dejas platformu, kas katru gadu plānota citā valstī (sāks Lietuva) un vienkopus savedīs interesantāko no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Pieredzes apmaiņai, skatītāju priekam un ārvalstu tirgiem.

Laiks dejot kļuva starptautisks 2006. gadā, bet 1998. gads, kuru šogad svin festivāls, ir laiks, kad modernās horeogrāfijas vakari pulcēja dejas brīvdomātājus, kam beidzot bija kļuvusi pieejama pasaules deja. Laikmetīgajai dejai attīstoties, tapa festivāls, kurā iepazīt notiekošo Latvijas laikmetīgajā dejā un uzzināt, kas aktuāls ārvalstīs. Festivāla Laiks dejot meistarklases ir nozīmīga profesionālās izaugsmes un pieredzes apmaiņas vieta. Šogad pirmo reizi notiek Latvijas dejas platforma – ārvalstu viesi izskatās ieinteresēti. Drīz zināsim, vai būs arī eksports vai angažements. Grūti jau saprast, kas ir topā.

Kad modē nāca konceptuālā deja, nosaukums Laiks dejot sāka skanēt nedaudz vecišķi. Daži festivāli pat dejas izrādes atteicās saukt par deju. Centrā – starpdisciplināri mākslinieki, kas, lai arī vēl mīt ķermenī, tomēr līdz dejošanai reti nolaižas. Latvijas atavisms – Laiks dejot! – dod iemeslu jokoties gan pašiem organizatoriem, gan skatītājiem.

Tomēr formula Laiks dejot atkal sāk skanēt svaigi un aktuāli. Šķiet, nedejojošā deja ir nogurusi, pasaulē priekšplānā izvirzās dažādas fiziskas prakses, mēģinājumi tikt garām prāta kontrolei un aprēķinam, aug interese par ekstātisku un rituālu deju. Deja ir iespēja nebūt digitālam, tā ir atļauja svīst un dziļi elpot. Izmetusi loku tehnoloģiju iespējās, deja atgriežas pie vienkāršības un atalgo publiku ar ķermenisku pieredzi.

Dejas miesiskumu lieliski varēja redzēt gandrīz ikvienā pirmo divu festivāla dienu izrādē. Evas Kronbergas Anandā dejotāji ieķeras viens otra miesā. Agates Bankavas un Andra Kačanovska Future Freak spekulācijā par 500 gadu tālu nākotni orgasmam līdzīgā vienošanās jocīgā skrējienā ir bez fiziska kontakta, tomēr izpildīta ar ķermeni, nevis surogātu, kamēr īstais ķermenis glabājas skapī. Alises Madaras Bokalderes duetā Manu acu tulkojums Jana Jacuka visu izrādi kā jātnieks, parazīts, direktors, kārpa, tuvākais draugs, mūža nasta dzīvo uz Lauras Kušķes ķermeņa. Ilze Zīriņa par palīgu egoistiskā iekšējā dzīves un dejas horeogrāfa pieklusināšanā aicina kluso gidu – intuīciju. Dmitrija Gaitjukeviča darbā Nr. 12 Aldis Liepiņš konvulsīvās vibrācijās pārtop no māla pikuča par civilizācijai gatavu vīrieti uzvalkā. Grēks būtu vaimanāt par dejas piedāvājumu.

Top komentāri

Ass
A
Pareizi kurs ta vel ja ne asv parstave 90jos zinaja vislabak par latviesu dziesmam,dejam utt. cikagas piecisi ar un rozenbaums un citi taisniba tiem jenkijiem vien ir -latviesiem jadzivo 16 atsimta un jastaiga pastalas pasi tak neko nespej(nu iznemot riesanu uz kaiminiem,to perfekti)tikai driz nebus vairs kas dzied un dej nebus vairs pastalu bus tikai teikas kuras saksies -reiz dzivoja tada pastulba kalpu tauta kura pati sevi iznicinaja.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja