Rakstnieks spogulī

I don't feel disconnected. I use fomurs to converse with other users who are interested in the same topics and from what I can see if this was the goal you are quite successful in your endeavor.ThanksDarby Weaver

l'argument prc3a9sentc3a9 par la sonelgaz pour jfistuer la non cession est faux. pour la raison suivante:-dans la correspendance de sonelgaz adressc3a9e aux locataires en aout 2010,sonelgaz se justifier par la loi donnant autonomie c3a0 sonelgaz sur sa gestion, elle dc3a9de de geler la cession. donc c'est le pdg qui ne veut pas .pourquoi? dit-il que c'est la circulaire de monsieur le premier ministre qui le bloque.A ne rien comprendre. est vous autonome , oui ou non?

J'ai corrige9 un proble8me d'encodage de arcacte8res dans le commentaire : les e9 apparaissaient comme c3a9 Commentaire envoye9 avec quel logiciel, sur quel OS ?Sinon, il faut bien sfbr tenir compte aussi des diffe9rences. C'est d'ailleurs pourquoi la sociologie de la personne insiste sur le fait que le social comporte deux faces (celle de l'alliance, pas seulement maritale d'ailleurs, et celle du me9tier) .D'ailleurs, mon analyse syme9trique ci-dessus reste encore trop sche9matique en laissant croire que l'alliance c'est seulement le couple et le me9tier l'emploi. Car en re9alite9, comme le souligne d'ailleurs ton commentaire, l'alliance maritale trouvait sa justification dans l'e9ducation des enfants (sur l'autre face donc). Cf. l'art. 213 du Code civil : Les e9poux assurent ensemble la direction morale et mate9rielle de la famille. Ils pourvoient e0 l'e9ducation des enfants et pre9parent leur avenir. Il y a dans la famille de l'alliance et du me9tier (au sens e9tymologique de ministerium : la charge, le service rendu) : de la parite9 - entre conjoints - et de la paternite9 (symbolique) - entre parents et enfants. Quant e0 l'entreprise (au sens large) elle n'est pas seulement affaire de me9tier : le0 aussi il y a de la parite9 (la revendication d'une de9mocratie industrielle e0 partir du XIXe sie8cle consistait bien pour les ouvriers e0 passer du silence e0 la parole pour reprendre le beau titre du livre de Jacques Le Goff, c'est-e0-dire e0 compter comme pair, qui a voix au chapitre) et de la paternite9 (symbolique), ou, plus largement, de la responsabilite9, du service rendu (les fonctions et les rf4les du patron et du salarie9 ne sont pas les meames, mais chacun a ses responsabilite9s).

bla bla blablablabla bla bla blablabla bla. blablabla bla bla bla blabla bla blabla. blablblabla. blablblabla. bla bla blablablabla bla bla blablabla bla bla bla blablablabla bla bla blablabla bla bla bla blablablabla bla bla blablabla blabla bla blablablabla bla bla blablabla blabla bla blablablabla bla bla blablabla blabla bla blablablabla bla bla blablabla bla bla bla blablablabla bla bla blablabla bla

Kena Vilbera Visaptverošo teoriju, vai Visaptverošo vēsturi, un jūs sapratīsiet, kur katrs no jums atrodas un ar/par ko te cīnās.

"Manuprāt, tā ir kaut kāda kopēja, daudzos līmeņos atrodama iezīme - zināšanas tiek uzskatītas ja ne par lieku greznību, tad vismaz par līdzekli, lai radītu redzamu, aptaustāmu, trīsdimensionālu produktu. Informācija, teksti, risinājumi, dizains (vārda plašākajā nozīmē) un idejas kā produkti Latvijā, cik nācies novērot, tiek uztverti ar zināmām aizdomām". Jā, bet vai tad tā ir tikai Latvijā? Mūsu vēlīnā kapitālisma kultūra, kura tiecas uz vienu vienīgu patēriņu, ideju un tekstu veidā pieņems kā vērtīgu tikai to, ko iespējams vismaz vēlāk pārvērst minētajā taustāmajā, trīsdimensionālajā produktā. Viss pārējais ir margināls, jo ar to nevar nopelnīt. Bagātākas valstis par Latviju ļauj produktos nepārvēršamo ideju ģeneratoriem darboties, viņus arī kaut kā apmaksājot, lai gan jau izteikti skopāk, bet arī Eiropas un ASV universitātēs ir redzama skaidra tendence, kā tur izturas pret tām nozarēm, ar kurām var nopelnīt, un kā - pret tām, kuras nekādu lielu naudu neienesīs. Ekonomikas (lai gan no jebkāda saprāta viedokļa tieši šī zinātne ir sevi totāli diskreditējusi, jo kuram gan citam, ja ne ekonomistiem, bija jāzina, ka tāda globālā, ar faktiski nu jau vairs virtuālu naudu operējošā ekonomika, kāda tā ir, ir lemta sabrukumam, krīzēm krīžu galā), informātikas, bioloģijas, ķīmijas, arī tukši grabošās jurisprudences ("prieks" skatīties, cik "tiesiska" ir mūsdienu pasaule - Kadāfi gadījums ir izcils piemērs - maz, ka kara apstākļos tika zvērīgi nogalināts, bet tā pēcnāves ņirgāšanās ar video izplatīšanu pa visu pasauli ne bez ASV līdzdalības, pret ko nekas, pilnīgi nekas netika ierosināts. Tas ir tikai viens piemērs. To redzot, atliek vien cerēt, ka šīs pasaules "tiesiskums" mums paies garām, mūs neievērojot, jo bail domāt, kas būtu, ja mēs pēkšņi kristu tā rokās) nozares ir dāsni atbalstītas. Savukārt tādas humanitārās zinātnes kā valodas, filozofija, literatūra, vēsture mūsdienu sabiedrībai ir nevajadzīgas, jo taustāmu produktu neražojošas (varētu domāt, ka jurisprudence vai ekonomika kaut ko ražo! Nē. Bet tur tomēr apgrozās nauda un ir pieņemts par šo nekam nevajadzīgo maksāt ļoti dārgi - tātad tās ir "cienījamas zinātnes") tiek ar katru gadu arvien vairāk sašaurinātas finansiālā un arī universitāšu personāla un pat telpu ziņā. Tāda ir tendence ne tikai Latvijā. No vienas puses to var saprast, jo tik ilgi, kamēr pasaulē saglabāsies šīs pašas tendences, nekas jau citādāks arī nebūs. Taču... "gudrā izaugsme" varbūt būtu patiešām reāli un godīgi atgriezties pie visu lietu, tajā skaitā arī materiālo lietu īstās vērtības? Bet tas taču nozīmētu nostāsties pret to straumi, ar kādu pasaule triecas uz bezdibeni. Atceros vēstures doktora Harija Tumana blogā reiz lasīto, ka gandrīz ikviena senā kultūra pirms bojājejas bija kļuvusi par patērētāju. Tajā brīdī, kad veikals ieņem lielāku svaru un vietu dzīvē par skaisto, par mākslu, par filozofiju, sākas neatgriezeniski šīs kultūras iznīcības procesi. Citēju netieši un pēc atmiņas. Vai tiešām kāds cer, ka Latvijas te kaut ko var mainīt?

aizveries, beidzot aizveries - tu neesi ne eksperts, ne rakstnieks, ne domātājs,ne analīķis, ne ideju ģenerators- tu esi skribents,kuram jāaizveras, jo neko vērtīgu pateikt tu nespēj - par dumu

presē bija drukāts, ka KM pērk saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanu par vairāk nekā 23 tūksotošiem. kā nav kauna! šaubos, vai kāds rakstnieks var atļauties sev to nopirkt. tā ir pilnīgi nenormāla situācija, kaut kāds feodālisms

tad pēc jūsu ieskata, nerr, valstij uzplijas orķesti, teātri, vizuāļi, muzeji???? varb''ut jūs pateiksiet arī - KAM IR DOMĀTA ŠĪ VALSTS?? laikam esat ierēdnis un dzīvojat p''arliecībā - ka sociāli aizsargātajiem ierēdņiem un nekompetentiem ministriem? kādu dienu tauta paprasīs atskaiti skaitlīšos - par reāli padarīto

žēl gan, ka atsakāties saprast lietas būtību. tiešām žēl. turpināsim vien ostīt bezkultūras un korupcijas smaciņu - kā Hermanis reiz teica - sākumā šoks, ka vilciena kupejā kādam smird zeķes, bet pēc tam jau pierod... neviens valstij neuzplijas, bet gan atgādina tai, ka valstij pret nodokļu maksātājiem ir aarī pienākumi, ne tikai tiesības. tieši tāpat, ka valsts to mīl atkārtot saviem pilsoņiem

Es maksāju nodokļus gan no pamatalgas, gan no papilddarba atalgojuma, gan no visām autoratlīdzībām (tiem, kas runā par nodokļu atlaidēm autoratlīdzībām, palasiet vērīgāk likumdošanu). Un šobrīd nerunāju kā grāmatu autore un tulkotāja - brīdī, kad es ieeju grāmatu veikalā un gribu nopirkt (un tiešām gribu!) kādu labu (un tādu ir daudz) latviešu autora grāmatu, es tāds pat pircējs un lasītājs kā citi komentāru autori. Un man ir jādomā, cik valsts varētu no šīs pašas daudzkārt piesauktās nodokļu maksātāju naudas atbalstīt mani kā lasītāju - jo elemnetāra matemātika (un absolūti droša pieredze) liecina, ka grāmatas, kas izdota ar valsts atbalstu, pašizmaksa un līdz ar to arī cena ir krietni zemāka un dažreiz šis lats vai vairāki lati izšķir, vai es (un visi citi, publiskās bibliotēkas ieskaitot) to varu nopirkt vai nē. Pavisam vienkārši tas ir.

pilna valsts ar tādiem morāliem deģenerātiem kā tu - tie tiešām jau sen vairs nav joki