11. jūnijā finālā Dzintaru koncertzālē sacentās seši basu/baritonu grupas pārstāvji, pieci soprāni, trīs mecosoprāni un kontrtenors Kīmons Mura (ASV), kurš līdztekus pirmajai vietai ieguva arī mediju speciālbalvu un angažementu Ķelnes operā. Otrā prēmija nonāca ukraiņu baritona Ņikitas Ivasečko rokās (viņam arī uzaicinājums no Diseldorfas Vācu operas pie Reinas). Trešajā vietā – Dienvidāfrikas bass Rūbens Mbonambi.
Kā tas konkursos mēdz notikt, ne pie balvām, ne pat pie iespējas dziedāt finālā netika daudzi lieliski dziedātāji. Var vērtēt un salīdzināt dažādus aspektus (balss, vokālā varēšana, interpretācijas meistarība, stila izjūta, artistiskums u. c.), taču tas nekad nebūs precīzi un objektīvi izmērāms kā sportā – augstāk, ātrāk, tālāk. Zinot, ka izšķirošajā sacensībā Jūrmalā piedalījās 119 no gandrīz 900 dziedātājiem no 41 valsts, kuri par šo iespēju cīnījās atlases kārtās 50 pilsētās pasaulē, ir jāpriecājas, ka opernami sev nolūkojuši arī dažus pusfinālistus. Tas apliecina konkursa mērķi – atvērt jaunajiem māksliniekiem durvis uz opernamu un koncertu skatuvēm. Ne velti Belvederes konkursu dēvē par dziedātāju biržu, dziedoņu Volstrītu un tramplīnu karjerai pasaulē.
Kāpēc uz visaugstākā tramplīna trūka tieši tās balsu grupas – tenoru –, par kuru ierasti ir vislielākā interese? Vai tie, kas piedalījās iepriekšējās kārtās, nebija gana labi? Vienkārši nepaveicās priekšnesumā? Vai šī ir zīme, ka pasaulē iestājies jauno tenoru deficīts vai gluži otrādi – pietiek ar tiem, kuri jau ir apritē?
Sacensība tik un tā izvērsās spraiga un aizraujoša. Skaistas, Dieva dāvātas balsis pret rafinēti izkoptu vokālo tehniku. Dabiska harisma pret pašpārliecību un izkāpinātu teatrālismu… Tieši balss un personības siltā starojuma, un izjustās, vokāli smalki niansētās interpretācijas dēļ par manu favorīti kļuva beļģu soprāns Luīze Fora, kura, muzicējot kopā ar Mārtiņa Ozoliņa diriģēto orķestri, uzbūra acu priekšā savas vārdamāsas Parīzes apģērbu veikala šuvējas tēlu franču verisma komponista Gistava Šarpantjē pazīstamākajā operā Luīze. Taču brīnišķajai dziedātājai konkursā diemžēl netika neviena balva. Līdzīgi arī mūsu Ilzei Grēvelei-Skarainei, kura pēc žūrijas izvēles finālā dziedāja Mocarta vokāli sarežģīto donnas Annas āriju Crudele?... Non mi dir no operas Dons Žuans.
Konkursu rezultāti mēdz pārsteigt, taču neliedz iegaumēt vārdus, kuriem ir nākotne. Domājams, jau šovasar Jūrmalas festivāla galā koncertā 19. jūlijā dzirdēsim Dzintaru koncertzāles vadības favorītus – efektīgo itāļu basu Vitorio De Kampo (viņam arī publikas simpātiju balva) un jauno īru soprānu Evu Dodu. Kas zina, varbūt kādu balsi nolūkojusi arī Latvijas Nacionālā opera un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris?