To ir samērā grūti konstatēt, taču tad, kad saproti, ka dzirdētais, redzētais vai lasītais ir tevi piepildījis ar uzturvielām un ļāvis pēc ilgām izelpām plaušās beidzot ievilkt svaigu gaisu, – tā ir neaprakstāma sajūta. Tā pa īstam ar mani tas notiek dažas reizes gadā – un tie ir laimīgi brīži.
Jau pāris gadu es domāju par telpu, kurā dzīvojam, domām, kas apkārt klejo, par draugiem, kuri kopā dalās iespaidos par piedzīvoto festivāla pļavās, par onkulīti, kurš tantei uzdāvina abonementu uz teātri, par skolnieku, kurš speciāli pazaudējis vijoli, lai izspruktu no eksāmena, par diriģentu, kurš ik nedēļu pa divām reizēm cenšas aplidot četrus korus divos novados. Tā ir tā kultūras telpa, kurā dzīvojam, tas ledusskapis, kurā glabājam savas mākslas bagātības – gan konservētas un sen pagatavotas, gan citu zemju delikateses, gan arī tās, kas ir mūsu ikdienas iztikas minimums. Taču pamata barība, kas vairākumu aizsniedz, nav pašu īstie dārgumi vai labākais no pasaules ēdienkartes, bet bada uzbudinājumā ātri paķerts spainis ar uzkodām. Jāsaka, pie tā nav vainīgs tikai apmaldījies indivīds, kuram par maz laika saprast, ko viņš vēlas apēst no bagātīgā kultūras klāsta, bet masu gaļas mašīna, kas cenšas ar varu visiem piebāzt iekšas ar vienādām kotletēm. Tas ir iemesls, kāpēc es un mans domubiedrs Rolands Pēterkops nolēmām pievērsties šim jautājumam un no visas sirds dot savu artavu, lai ar dzidru skaņu resursu ļautu uzelpot izslāpušajiem. Šķita, ka ir pienācis īstais brīdis radīt kādu avotu, kurā var droši pasmelties svaigas sajūtas brīdī, kad ir vēlme bagātināt savu iekšējo pasauli, radīt ko jaunu, pirmo impulsu droši meklēt tieši skaņas maģiskajā urdziņā. Mēs radījām Tīrkultūru – garīgu barību izslāpušām ausīm.
Sāksim ar to, ka divas stundas nedēļā sestdienās plkst. 14 Radio SWH vērpsim tikai spēcīgu dziesmu valdziņus kopējā skaņas sienā. Mēs centīsimies atklāt, mūsuprāt, iedarbīgākos skaņu darbus no viduslaiku polifonijas un XX gadsimta minimālisma līdz pat jaudīgākajiem populārās mūzikas novatoriem šajās dienās.
Ik nedēļu mūs apciemos kāds iedvesmojošs cilvēks, kurš atklāti pastāstīs par savām attiecībām ar skaņu un ieteiks darbus, kas viņa izpratnē par mūziku radījuši fundamentālas pārmaiņas. Pirmā raidījuma viešņa bija kultūras ministre Dace Melbārde, otrajā ar mums sarunājās britu mūziķis Sohn, savukārt aizvadītajā nedēļā bija iespēja sadzirdēt mākslinieces Katrīnas Neiburgas balsi un izvēlētās noskaņas. Informāciju par izskanējušajiem darbiem un papildu norādes uz vērtībām skaņas kultūrā publicēsim vietnē www.tirkultura.lv.
Lūdzu, ēdiet veselīgi, domājiet par to, ko ēd jūsu pēcteči, atcerieties, ka visu, ko jūs upurējat ātrai peļņai, gaisu, ko vieglprātīgi piesārņojat, – to elpos jūsu bērni. Tā būs degradēta gaume, izšķīduši uzskati un vārga pašapziņa. Tu esi tas, ko tu ēd – grāmatu ar šādu nosaukumu es atceros lasījis pirms dažiem gadiem. Arī skaņa ir pārtika.