Vējainā 20. jūnija vakarā Rīgas festivāla noslēgumā Dzintaru koncertzālē uzstājās slavenie Vīnes filharmoniķi un mūsu pasaules dīva Elīna Garanča. Šis bija viens no pēdējos gados ļoti retajiem gadījumiem, kad publikai brīvdabas koncertzālē tika spilgti un uzrunājoši piedāvāts kūrortam visai netipisks repertuārs. Tas sakāms gan par Ludviga van Bēthovena uvertīru Leonora (nr. 3), kuru Vīnes klasiķis radījis savai vienīgajai, vairākkārt pārstrādātajai operai Fidelio, gan par ungāru XX gadsimta pirmās puses mūzikas atslēgfigūras Bēlas Bartoka instrumentāli krāšņo un virtuozo, saturā ļoti dziļo Koncertu orķestrim.
Savukārt Gustava Mālera piecas dziesmas ar Frīdriha Rikerta dzeju ir intīma un dziļi personiska vokālā kamermūzika, tikai – balsij un orķestrim. Zīmīgi, ka šīs dziesmas sākotnēji komponētas balsij un klavierēm. Elīnas Garančas interpretācijā tā patiešām arī bija īsta, dziļi personiski izjusta vokālā lirika – ar liegu vokālo plūdumu, rāmu gaismu, pārdzīvojuma skaudrumu un pārlaicīgām skumjām. Neraugoties uz orķestrālo krāsainību, arī Pirmgaisma ar tekstu no Mālera daiļradei īpaši nozīmīgā vācu tautas dzejas krājuma Zēna brīnumrags nebūt nav viegla izklaide. Venecuēliešu diriģents Rafaels Pajare pārliecināja simfonisko partitūru lasījumos un bija jūtīgs pavadītājs.
Varu gan tikai iztēloties, cik izsmalcinātu un niansētu baudījumu šāda programma sniegtu kādā no slavenajām koncertzālēm (piemēram, Vīnes Koncertnamā, kurā ar diviem koncertiem 16. un 17. jūnijā sākās Elīnas Garančas un Vīnes filharmoniķu turneja), kur ar mūziku nekonkurē vējš, putnu dziesmas, jūras viļņu šalkas un mūsu publikas neapturamā, arvien uzstājīgākā vēlme aplaudēt pēc ikvienas cikliska skaņdarba daļas.
Lai gan Vīnes filharmoniķi Latvijas koncertdzīvē ir īsts brīnums, mēs, protams, visvairāk gaidījām Elīnu Garanču, tāpēc gluži saprotamas bija daža klausītāja žēlabas, ka pircis biļetes uz Elīnas Garančas, nevis simfonisko koncertu. Nekas. Dīva tūlīt atgriezīsies, lai tepat Dzintaros 9. jūlijā dziedātu galā koncertā kopā ar saviem skatuves draugiem – soprānu Olgu Peretjatko- Marioti un tenoru Dmitro Popovu – un Karelu Marku Šišonu pie diriģenta pults.
Diemžēl nav grūti paredzēt arī to, ka ap Dzintaru koncertzāles kasēm atkal spietos uzstājīgā koncertu biļešu uzpircēju un tirgotāju grupiņa – arvien tā pati, kurai mediji pievērsa uzmanību 2015. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku biļešu ažiotāžas kontekstā. Toreiz aprakstīta Dienā un pēc tam nofilmēta Bez tabu brīdī, kad tirgoja biļetes par desmitkāršu cenu, blondā dāma ar savu komandu joprojām netraucēti apkalpo pieprasījumu, sākot ar notikumiem Arēnā Rīga un beidzot ar Dzintaru koncertzāli, it nemaz neuztraukdamās, ka darbošanos fiksē novērošanas kameras. Gan jau būs klāt arī Dziesmu svētkos, ja vien visu vēl nav izdevies notirgot ss.lv.