Gan sabiedriskajos medijos, gan sociālajos tīklos ir paviesojies jaunās Okupācijas muzeja piebūves stāsts, sadalot arhitektus "par" un arhitektus "pret", un šis notikums ētera laiku ir nolaupījis citam svarīgam arhitektūras dzīves notikumam – Latvijas Arhitektūras gada balvai.
Ja jums liekas, ka ēkas jau tikko apbalvotas, tad ziniet, ka Latvijā ir daudz balvu, kas atzīmē ar ēku būvniecību un dizainu saistītās lietas, taču ir tikai viena, kas profesionāli vērtē arhitektūru. Latvijas Arhitektūras gada balva ir vienīgā, kuru vērtē starptautiska žūrija, un arhitektūra var arī nebūt uzbūvēta ēka. Arhitektūra var nebūt jaunbūve, un šogad mēs to redzam, jo finālā par balvu cīnās gan Rundāles pils un Latvijas Nacionālā bibliotēka, gan mazs dzīvoklis, liels starptautiska uzņēmuma birojs, divas privātvillas, izstādes, instalācijas, koncertu paviljoni, īsta koncertzāle, augstskolas ēka, jaunbūve Vecrīgā un pop-up urbānisms.
Vērtēšanas gaisotnē ir daudz tematu pārrunām, ir izskanējusi doma, ka Rundāles pils un Latvijas Nacionālā bibliotēka jāatzīmē ārpus konkurences, taču es pievienojos tiem, kuri uzstāj – darbi jāvērtē tāpat kā citi un nedrīkst apiet arī neērtos jautājumus. Nu, piemēram, lai cik krāšņi no degradētas postažas par spoži restaurētu un uzmanīgi dekorētu pili būtu atdzimusi Rundāle, jāvērtē arī, cik labi atrisinātas ir pils mūsdienu apmeklētājiem nepieciešamās funkcijas – ieeja ar biļešu un suvenīru telpām, garderobes un tualetes. Visas dizaina balvas būtu pelnījis tas, kurš spēs radīt alternatīvu zilajām plastmasas čībiņām, bez kurām pils apskate, tāpat kā viesošanās dzemdību namā, nav iedomājama. Atceros, reiz pilī šļūcām ar vairākkārt izmantojamām brezenta čībām. Bija labāk.
Tāpat jāvērtē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Cēsu koncertzāle, neaizbildinoties, ka ēkas bija tik ļoti gaidītas un vajadzīgas, ka tās kritizēt būtu nepieklājīgi. Telpiski un estētiski perfekti atrisināts dzīvoklis un birojs arī var pateikt daudz par arhitekta domāšanu un arhitektūras laiku, tāpat pilna arhitektūras spēka un manifestu var būt arī izstāde un vienas dienas akcija. Efektīgo jaunbūvi Vecrīgā es savukārt gribētu redzēt lietošanā. Kas notiks, ja to apkārs ar pārdošanas un citiem reklāmu plakātiem? Vai ēka būs tukša kā citas balvas saņēmušās, vai tajā gaiši spīdēs logi, kas rādīs arhitektūrai atbilstošus interjerus?
Mūsu sabiedrība jauno arhitektūru nemīl, taču paradoksālā kārtā savās mājās, privātajās, valsts un pašvaldību iestādēs mantojumu, vai tas būtu koka nams, funkcionālisma skola vai padomju laika blokmāja, uzlabo ar vienu un to pašu būvmateriālu veikala lētāko sortimentu. Lai to mainītu, arvien daudzveidīgākiem jābūt balvai pieteiktajiem arhitektūras darbiem, un šogad tā ir. Ko nevar pateikt ar lielas jaunbūves projektu, varbūt var pateikt ar spoži restaurētu pili, izstādi ārzemēs vai ultramodernu dzīvokli. Ar to mūsdienu arhitektūra atšķiras no tās, kuru savulaik raksturoja stili.
FOTO: Paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015 pretendenti