“Rīdzenieka kā leģendāras personības slavas pamatā galvenokārt ir fakts, ka viņš radījis vienu no nozīmīgākajām valsts relikvijām – Latvijas valsts proklamēšanas notikuma vienīgo fotogrāfiju. Tomēr par vienu no vadošajām figūrām Latvijas foto vēsturē viņu ļauj uzlūkot viss mūža devums kopumā,” izdevuma ievadā raksta Katrīna Teivāne-Korpa.
Grāmatas vizuālā materiāla izvēle un saturs pakārtoti mērķim iepazīstināt ar Rīdzenieka mantojumu visā tā dažādībā, sniedzot priekšstatu par viņu gan kā izcilu dokumentālistu, gan kā fotomākslinieku, gan arī kā iecienītu salonfotogrāfu.
Izdevumā ietvertas gandrīz 500 Rīdzenieka fotogrāfijas, kurās redzami gan ikdienišķi lauku ainavu un pilsētskati, gan Pirmais pasaules karš, Latvijas valsts proklamēšana, Brīvības cīņas un vēlāk Otrais pasaules karš. Rīdzenieks kā atzīts profesionālis un sava laika hronists iemūžinājis arī daudzus valsts vēsturē nozīmīgus notikumus un personības.
Vairākās tematiskās nodaļās sakārtoto Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju izlasi papildina virkne analītisku tekstu. Mākslas zinātniece un fotogrāfijas pētniece Alise Tīfentāle izgaismo galvenos žanrus un tēmas Rīdzenieka mantojumā un tā vietu pasaules fotogrāfijas vēstures kontekstā, īpašu ievērību veltot tā saiknei ar 20. gs. sākumā aktuālo piktoriālisma virzienu. Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs iezīmē laikmeta notikumu un ideju fonu, Katrīna Teivāne-Korpa sniedz ieskatu Viļa Rīdzenieka dzīvē, profesionālajā darbībā un fotogrāfa darba specifikā 20. gadsimta sākumā. Mākslas vēsturniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotokrājuma glabātāja Lauma Lanceniece iepazīstina ar Viļa Rīdzenieka fotosalonu darbību, bet fotogrāfs Gunārs Janaitis, aplūkojot Rīdzenieka rīcībā bijušās fototehnikas arsenālu un ar tā lietojumu saistītās nianses, skaidro ar ko un kā uzņemtas meistara izcilās fotogrāfijas.
Grāmatas teksts lasāms gan latviešu, gan angļu valodā. Izdevumu papildina personu rādītājs, bibliogrāfija un attēlu saraksts.