Romāna Vienīgais liecinieks centrā ir vīrietis, kuram šķietami ir viss, ko var kārot – pašam savs populārs televīzijas raidījums, oficiāla sieva un neoficiāla mīļākā, draugi un sakari, nauda un automašīna – , bet kuru jaušami piemeklējusi tā dēvētā četrdesmitgadnieku krīze.
Tiesa, Jāni (dēvētu par Džo) krīzes virzienā pastumj arī virkne liktenīgu faktoru, pie kuriem viņš pats nav gluži bez vainas, jo, teiksim tā, dzīves lutinātajam vīrietim ir visai neciešams raksturs. Tomēr šī apstākļu sakritība ir par daudz pat viņam – vienas dienas laikā Džo pamanās zaudēt darbu, ģimeni un automašīnu. Demonstratīvi veltījis visiem daudz krāšņu novēlējumu, Džo aizbrauc uz Viļņu, kur no drauga īrētā dzīvoklī raksta skandalozu grāmatu par sabiedrības krējuma dzīvi.
Šai laikā viņš iepazīstas ar jaunu, mazliet īpatnējā stilā ģērbušos meiteni, vēl nenojaušot, cik liktenīga būs šī satikšanās. Asinssarkanais taurenis, kas mākslinieka Artūra Bērziņa veidotajā vāka attēlā liegi piezemējies uz trausla sievietes silueta, vienlaikus būs gan neparasti intensīvu jūtu, gan kāda tumša noslēpuma simbols. Kādubrīd Džo attopas, ka ir ieķēpājies līdz ausīm… bet kur gan īsti? Un arī lasītājs attopas, ka romāna Vienīgais liecinieks intriga ir kļuvusi pārāk aizraujoša, lai tā vienkārši noliktu grāmatu malā.
Tomēr vienlaikus ar kriminālfilmas cienīgu sižetu autors darbā iepin labu tiesu ironijas un trāpīgu vērojumu, runājot par mūsdienu Latvijas sabiedrību, kultūras dzīvi, masu medijiem un ikdienas aktualitātēm. Pats rakstnieks savu darbu dēvē par "pandēmijas laika pasaku", taču mēs zinām, ka tieši dzīve mēdz piespēlēt visneticamākos sižetus. Tāpēc Vienīgais liecinieks būs lieliska lasāmviela katram, kurš izbauda sižetisko mīklu minēšanu, kolorīti zīmētus tēlu raksturus un asprātīgu, dzīvu valodas stilu.
Pieejama arī e-grāmata.