Simts jauni Annas Rancānes dzejoļi ceļā pie lasītājiem

Tomēr tā ir viena grāmata, ko sastādījusi pati autore, izvēloties tekstus, kas šobrīd liekas visbūtiskākie sarunā ar savu lasītāju, dzejas valodā vēstot par mūsu laiku un mūsdienu Latviju un iepriekš rakstītos tekstus ievijot kā bijušā laika citātus - sava un tautas spēka un vājuma zīmi.Anna Rancāne latgaliešu autora sajūtu definē šādi: "Nav viegli būt latviešu rakstniekam, kas raksta vienlaikus abās latviešu valodas formās, viena no kurām ir oficiāli pieņemta, bet otra bijusi ilgāku laiku aizliegta, zināmā mērā slepena, neoficiāla."Grāmata ir mēģinājums reizē nošķirt, reizē saaudzēt abas šīs valodas un literatūras puses, cenšoties sazināties ar citu, labāku pasauli - lai tās būtu bērnības atmiņas un mātes kā sargātājas, aizgādnes tēls vai sapnis par Latviju un skumjas par nenotikušo un notikušo.Latgaliskajā krājuma daļā Pylni kārmani dabasu ievietoti kā jauni, tā iepriekš publicēti dzejoļi, kas nu pieejami vienkopus - tā ir līdz šim plašākā dzejnieces latgaliski rakstīto dzejoļu kopa vienuviet, savukārt Bezdelīgu pasts ļauj iepazīties ar pašiem jaunākajiem Annas Rancānes tekstiem. Grāmatā līdzās sadzīvo gan Annas Rancānes dzejai raksturīgais smalkums un garīgums, gan skarbas mūsdienu Latvijas reālijas.Dzejoļu krājumu izdevusi biedrība Latgolys Studentu centrs. Grāmatas latviešu daļas redaktore un korektore Sigita Kušnere, latgaliešu daļas - Ilze Sperga. Vāku māksliniece un maketētāja ir Iveta Zāģere.Dzejoļu krājuma Pylni kārmani dabasu... Bezdelīgu pasts prezentācija ar autores piedalīšanos gaidāma maijā Rīgā un citviet Latvijā.Anna Rancāne ir vairāku dzejoļu krājumu autore: Lūgšana mājai (1982), Piektdiena (1986), Advente (1991), Aizlūgums (1997), Svētdiena (2001), Zīmes (2005), izlase Saules kalponīte (2005). Pēc Annas Rancānes scenārija, izmantojot Jāņa Klīdzēja stāsta Zalta kristeņš motīvus, 2011. gadā tika uzņemta filma Latgolys laikadečs (režisors Edgars Blinovs). Anna Rancāne saņēmusi Veidenbauma prēmiju (1996), Aspazijas prēmiju (1999) un Preses nama balvu (2001). Dzimusi 1959. gada 12. jūnijā Ludzas rajona Miglinieku pagasta Liuzinīkos. Šobrīd dzīvo un strādā Rēzeknē.