Dāvis Sīmanis: Ģēniju laikmets ir pagājis

Jā, Skaisle, to rakstīja kaut kādi ļauži pirms 9 gadiem. Mūsu radio Klasika arhīvā gan neko neatradu. Acīmredzot pie mums viņš sen nav "most recorded".

" the Leningrad Conservatory" - taču šo ar krieviem nedala? 2005. gads - gulēšana uz veciem lauriem.

Neeme Järvi (Conductor) Born: June 7, 1937 - Tallinn, Estonia The Estonian conductor, Neeme Järvi, was brought up within the USSR's system for developing musical talent, Järvi studied percussion and conducting at the Tallinn Music School. He made his debut as a conductor at the age of 18. From 1955 to 1960 he pursued further studies at the Leningrad Conservatory, where his principal teachers were Nikolaï Rabinovich and Yevgeny Mravinsky. From the early 1960's, Neeme Järvi took a leading role in the musical life of his homeland. He was the co-founder of the Estonian Radio Chamber Orchestra in Tallinn and its artistic director. In 1963 he assumed the directorship of the Estonian Radio & Television Orchestra, his first important post. He also founded the Tallinn Chamber Orchestra. He was also asked to become the principal conductor and artistic director of the State Academic Opera and Ballet Theater of the Estonian Soviet Socialist Republic (renamed Estonian National Opera Theater after restored independence of Estonia), and held this post for 13 years. From 1976 to 1980 he was chief conductor and artistic director of the Estonian State Symphony Orchestra, then in its infancy. By the late 1970's his fame had spread throughout the Soviet Union and Eastern Europe, and he received favorable notices for his appearances in the West. He made history by leading the first performances of Strauss' Der Rosenkavalier and Gershwin's Porgy and Bess ever given in the USSR. In 1979, he conducted Tchaikovski's Eugene Onegin at the Metropolitan Opera in New York City. While with the ESSO Neeme Järvi developed a particular interest in unearthing and performing neglected repertory by both little-known and important composers. He was a particular champion of the Estonian composers Eduard Tubin and Arvo Pärt. In 1979 he premiered Pärt's Credo, a work that represents a turning point in that composer's stylistic evolution. Järvi, recognizing the importance of Credo (which incorporates biblical texts), presented it without first navigating through the usual channels of the Communist Party or the Composers' Union.The resulting controversy and official disfavor induced Järvi to emigrate. Neeme Järvi was permitted to leave Estonia, and in January 1980, he and his family emigrated to the USA. Two major agencies, International Concert Management and Columbia Artists, had offered him contracts and he decided to go with Columbia Artists. Within a month of his departure, he made his debut performances with the Boston Symphony Orchestra, Philadelphia Orchestra, New York Philharmonic Orchestra, San Francisco Symphony Orchestra, and Cincinnati Symphony Orchestra. He quickly received important appointments: principal guest conductor of the City of Birmingham Symphony Orchestra in England (1981-1983), music director of the Royal Scottish Orchestra (1984-1988), Music Director of the Gothenburg Symphony Orchestra in Sweden (from 1982), and Principal Guest Conductor of the Japan Philharmonic. In recognition of his service to the Scottish orchestra, Aberdeen University bestowed upon him an honorary doctorate. In 1990, the Royal Scottish National Orchestra honors Neeme Järvi by naming him Conductor Laureate for Life. Since 1990, he has been the Musical Director of the Detroit Symphony Orchestra. In addition, he is the first principal guest conductor of the Japan Philharmonic Orchestra. Since 2000, he has held international master classes in the summer resort town of Pärnu, Estonia. Neeme Järvi is among the most recorded conductors in the world. Since 1983, 357 CD’s have been produced under his baton. During the last ten and a half years, he has given 1119 concerts in 125 cities, conducting 72 different orchestras. With the Detroit Symphony Orchestra he has made thirty of some 100 recordings on the Chandos label. Järvi has also recorded for BIS, Deutsche Gramophon, and Orfeo; his various recording projects include cycles of orchestral music by Sibelius, Prokofiev, Dmitri Shostakovich, Tubin, Johannes Brahms, Robert Schumann, and others. Neeme Järvi's children have made their mark on the musical world as well: son Paavo Järvi is gaining an international reputation as a conductor and holds posts as principal guest conductor of the Royal Stockholm Philharmonic Orchestra and the City of Birmingham Symphony Orchestra; Kristjan is the founder and conductor of the Absolut Ensemble of New York City; and daughter Maarika is principal flutist with the RTVE Symphony Orchestra in Madrid. Järvi announced his decision to step down from his Detroit post in 2005. He has also served as principal conductor of the New Jersey Symphony Orchestra. More Photos Source: Neeme Järvi Website; AMG Website Contributed by Aryeh Oron (October 2005)

Varbūt pie viena nosauksiet orķestrus un operteātrus, kur viņi diriģē?

Vilšanās, protams, ir kultūras politika. Vislielākā vilšanās ir diskusijas rašanās par “Dvēseļu puteņa” finansējumu, kur beidzot atklātām kārtīm nozīmējās Grauba, Ēķis, Kalnaellis & Co kā pilnīgi bezmugurkaulnieki, kuri par ētiku, šķiet, vispār neko nav dzirdējuši.

Jā, varētu jautāt - kuri tad ir tie kino šedevri, ko dumais skatītājs nesaprot? Ja ir runa par vienu no pēdējā laika starptautiski sekmīgākajām latviešu filmām "Mammu, es tevi mīlu", tad man liekas, tā ir diezgan pašmāju skatītāju atzīta.

lūk,tas,ko Tu raksti - tā ir latviešu inteliģences tipiskākā pazīme - saukt tautu par stulbeņiem. Savas neveiksmes, savu nespēju novelt uz it kā nesaprotošo un nezinošo tautu. Un tad Sīmanim nav kauna tādu inteliģenci nosaukt par doniem kihotiem. Mēs jau laikam tad tos vecos laikus simbolizējošās vējdzirnavas.

nejauši sanāca redzēt to monologa fragmentu par neizglītoto latviešu tautu. pirmā doma bija - oho, cilvēks ar politiķa potenciālu! otrā doma - paga paga, es tā kā skatos visādas filmas, i blokbāsterus, i klasiskos gabalus, i ''intelektuālās'' filmas, arī jaunās latviešu filmas. un es nedomāju, ka izglītības sistēma ir vainīga, ka latvieši nesajūsminās par savu tautiešu garadarbiem. kaut gan, var jau būt, ka piejaucēšana no pirmajām klasēm nedaudz palīdzētu:))

Blosfeld, nevis Jūs esat kaut ko palaidis garām, bet gan Skaisle. Kas gan viņai neliedz komentēt uz velna paraušanu. Viņa, pirms nosaukt A. Krievu par "Dvēseļu puteņa" režisoru, pirms tam par tādu paguva nosaukt arī vēl Graubu: "Tad Grauba. perfekti tipiski. Mēs naudu Dvēselu puteni dabūjām likumīgi. (..) Tā kā visu cieņu Grauba - tev un tviem draugiem noteikti arī ordeņus iedos, varbūt pat Lāčplēša ordeni. Tāds malacis, nenobrīnīties. Tikai es tādas zagļu filmas par godu partijai un vadonim neskatīšos - principa pēc nē. " Tā ka, Blosfeld, viss jau būs labi. Zvirbulis būs tas režisors, Skaisle bija vienkārši sanervozējusies.

"Patiesībā,tas,ka Dvēseļu puteni filmēs Krievs - tā goda vārds ir traģēdija" Es ļoti atvainojos - laikam esmu kaut ko palaidis garām. Vai tad Dvēseļu puteni nefilmēs jaunais un daudzsološais Armands Zvirbulis?

Protams, ka es zinu Arvo Pērtu (diez ko nepatīk, Džons Taveners vai Pēteris Vasks man daudz tuvāki), tomēr tas "visvairāk atskaņotais" ir vājš arguments, jo tas ne par ko nerunā. Vien par kaut kādu modi uz kaut kādu autoru. Popsa - nē, jo savā laikā Pērtam izdevās kļūt slavenam Rietumos ar Rietumiem eksotiskajiem pareizticības muzikālās tradīcījas elementiem un to mērķtiecīgo lietojumu mūzikā - viņam veiksmīgi izdevās iekļauties Tavenera iedibinātajā tā dēvētajā "jaunajā garīgumā", ienesot tajā Rietumiem svešās ortodoksālās tēmas. Labi, Pērts un Nēme. Es jau arī neteicu, ka igauņiem nav pilnīgi neviena un nekā. Gan jau, ka kaut kas ir. Es tikai centos iebilst pret ļoti izplatīto, slimīgo un absolūti nepamatoto apgalvojumu, ka igauņiem ir viss un mums nekā. Un tāds apgalvojums tiešām ir totāli nejēdzīgs. Tur taču man piekritīsiet. Par Skaisli man vispār nav ko teikt. Loģikas nekādas - viņa sāk ar totālu jaukšanos faktos, piesien vienu grēku vairākiem cilvēkiem pēc kārtas, drīz vien atklājas, ka viņai ir bijis slinkums painteresēties, kas tad ir tās filmas režisors, par kuru viņa jau uzrakstīja, ka tie ir vairāki citi pēc kārtas, lai beigās paziņotu - vai nav vienalga, kurš ko darīja, jo visi viņi tāpat ir vienādi (Grauba vai Roze Stiebra, piemēram) un Ascendum - vispār ārprāts. Jā, Skaisle, par Gvantanamo cietumu pat nerunājot! Un es tiešām nezinu, ko Skaisle pagājušajā janvārī redzēja Londonā, kādu mūziklu, bet man nekad nav nācies ne redzēt, ne dzirdēt nevienu igauņu mūziķi ne Zalcburgas festivālā, ne Vīnes Valsts operā, ne Cīrihes operā un Tonhallē, ne Lucernā, kur man sanāk būt regulāri un kur allaž apmeklēju visādus ļoti interesantu pasākumus, ne arī sekojot aktualitātēm citos Rietumeiropas klasiskās mūzikas A klases pasākumos. Lietuvieši gan ir, lai gan arī mazāk kā latviešu, bet igauņi... nezinu, nav manīti. Arī Arvo Pērta atskaņojumi - nav manīti. Varbūt tos visvairāk atskaņo diskos. Par to gan es neņemos spriest. Un es saprotu, ka bija mana kļūda, ka ļāvu aizplūst sarunai klasiskās mūzikas virzienā (ziniet, krievi klasiskās mūzikas ziņā pārspēs mūs ar igauņiem, kopā ņemtus, laikam jau pie viņiem mazāk zog un valstī lielāka kārtība...), kaut gan sākās par filmām. Un filmu ziņā jau nu gan (un nevajag par Ascendum, valsts naudu, Gvantenamo cietumu) igauņus galīgi nav par ko skaust un apbrīnot. Atskaitot Pēteri Simmu, kas ir ļoti specfisks un ne katram patiks, bet kino viņam tāds kvalitatīvs sanāk, nekā cita vērā ņemama tur nav.

Igauņiem ir Nēme Jervi un Arvo Perts - visvairāķ atskaņotais mūsdienu komponists no nopietnajiem, ne popsa...

"Bet tad padomā - visi trīs kungi - Grauba,Krievs un Zvirbulis ir vienoti,kā saka - atbalsta viens otru nesmukā un nelikumīgā naudas saņemšanā." No kura pirksta šis ir izzīsts? Roze Stiebra atbalstīja naudas piešķiršanu "Dvēseļu putenim" tādā veidā, kādā to piešķīra. Bet par to negribi runāt "Zaķīšu pirtiņas" dēļ? Tu esi vienkārši netaisnīga, un viss. Un to, ka igauņiem nav ne Garančas (augstākās raudzes mārketings), ne arī Kovaļevskas vai M. Rebekas līmeņa (uzvaras prestižākajos vokālistu konkursos, kaut arī bez aizraušanās ar Garančas hype), dziedātāju, tāpat ir skaidrs, bet par diriģentiem - nosauc, lūdzu, kaut vienu Marisa Jansona vai Andra Nelsona (Bostonas simfoniskais orķestris) līmeņa igauņu diriģentu! Mna ir vienalga, kā viņi dara, bet rezultāts man nešķiet nekas pat uzmanības, kur nu vēl skaudības vērts.

Skaisle taču rakstīja tieši otrādi, ka " igauņu filmas regulāri - cik regulāri nezinu, bet regulāri tiek līdz Oskara nominācijām". Tātad paškritikas igauņiem nav nekādas.

Dvēseļu putenim vajag dot blata naudu, jo to taisīs mūsmāju seriālu režisors. Ko jūs gribat, lai viņš konkurē ar mūsu kino ļaudīm konkursā?

Man nekas no igauņiem neskauž, jo ar kino gaumi man pagaidām vēl viss kārtībā. Man nepatīk šī mūžīgā ņerkstēšana latviešu stiliņā, cik mums viss slikti un cik igauņiem viss labi. Tās ir muļķības, jo arī igauņiem problēmu un nebūšanu ir pāri galvai. Bet par tiem latviešu režisoriem gan, pirms komentēt, kurš kuru filmu filmē un kuram naudu kādā veidā iedeva vai neiedeva, gan derētu vispirms painteresēties, jo tas nu gan ir skaidrs, ka Tu, Skaisle, no tā nesaproti ne rīta, ne vakara. Tu jau esi paguvusi pierakstīt topošo "Dvēseļu puteni" a) Aigaram Graubam, b) Arvīdam Krievam, lai gan tas ir c) Armanda Zvirbuļa projekts. Man viņi visi ir vienaldzīgi, atskaitot A. Grauba man patīk kā "Jumprava" dalībnieks, nevis kā kino darbonis, sauvkārt A. Krievam kādreiz sen bija labas filmas. Man nav nekādu interešu attiecībā uz šīm personām, mani vienkārši kaitina šāda veida nenormāli neprecīza apšaudīšanās ar apvainojumiem komentāros - vai nav vienalga, uz kādu mērķi šaut, ka tik šaut. Tā sanāk, Skaisle! Tā ka ne jau man jāizbeidz. Un nesūti tikai mani, lūdzu, skatīties igauņu filmas ar nolūku ārstēt manu skaudību, jo tādu ekzekūciju es vienkārši neizturēšu! Mēģināšu izskaust sevī skaudību ar bez tādas sevi spīdzināšanas. P.S. Varbūt kaut ko palaidu garām, bet man šķiet, ka rakstīja taču, ka "Namejam" vispār atteica jebkādu finansējumu! Bet Tu raksti, ka tādā pašā vīzē esot piešķirts. Nav labi tā darīt!!! Rodas iespaids, ka Tev pašai kaut kas dikti kremt, tikai tas ir kaut kas tāds, kas dzīvē nemaz nepastāv. P.S.2. Vari pateikt, kāpēc igauņiem vispār nav (atskaitot PSRS zvaigzni Otsu pirms aptuveni 100 gadiem) starptautiska līmeņa opersolistu, bet mums ir daudz? Varbūt igauņiem skauž? Tas ir retorisks jautājums, uz kuru atbilde nav nepieciešama. Nevienam nekas neskauž, un nav labi melot, apgalvojot, ka pilnīgi visās sfērās igauņi ir mūs apsteiguši. Goda vārds, apnicis.

Skaisle!!! Izlasi vispirms un tad komentē! 1. Nevis A. Krievs (Dancis pa trim), bet gan A. Zvirbulis būs "Dvēseļu puteņa" režisors 2. Kad un kādā veidā A. Grauba un Andrejs Ēķis vispār ir saņēmuši kādu naudu filmai "Namejs", kur nu vēl tādā pašā veidā kā "Dvēseļu putenim"? 3. Pēc visām iepriekšējā elementārā jucekļa faktos un apsūdzībās Skaisles spriedelējumi par igauņu kino un to, par ko viņai ir vai nav kauns, vienkārši neliekas relevanti. Nezinu nevienu igauņu filmu, kura būtu nominēta (turklāt regulāri!!!) Oskaram. Visas valstis, kurām nav slinkums izvirza savas filmas Oskaram, arī Latvija, starp citu. Tikai nekad nav dzirdēts, ka Igaunija kaut reizi būtu tikusi tālāk par Latviju šajā procesā. Un vispār - tie laiki, kad Oskaram izvirzīja un nominēja patiešām labas filmas, beidzās vēlākais 80. gados. Tā ka Oskars jau nu gan nav nekāds vis kvalitātes un patiesas mākslas, bet drīzāk veiksmīga mārketinga rādītājs. Un tas nu tiešām nebūs tas, pēc kā var spriest, vai kino ir labs.

P.S. Kino ziņā gan igauņi, neskatoties uz varbūt daudz sakārtotāko infrastruktūtu, nespēj līdzināties. Arī tā viņu slavenā kinoskola, ko viņi Tallinā nodibināja ar ambīcijām būt par visas Baltijas kinoskolu, tāds čuš viens sanāca. Kur ir tās izcilie absolventi, kuriem pa šiem padsmit gadiem, kopš skola dibināta, jābūt jau bija nez ko sasniegušiem, jaunu virzienu iedinājušiem utt. Es nezinu nevienu vērā ņemamu vārdu vai filmu, ar kuru tā varētu lepoties. Arī padomju laikos, kad naudu deva visiem vienādi, igauņu kino turējās tālu iepakaļ Rīgas kinostudijai. Nauda un infrastruktūra ir viena lieta, otra lieta - reālā prasme un radošais gars, lai kaut ko tiešām labu uzfilmētu.

Pričom Grauba? Ne viņam to naudu deva, ne nedeva, ne viņš arī to "Dvēseļu puteni" filmēs. Viņš tikai izteica savu viedokli, ka atsevišķos gadījumos naudu var piešķirt arī tā. Viņa viedoklim var piekrist vai nepiekrist, bet nekādas personiskas ieinteresētības no viņa puses te nevar būt, jo "Dvēseļu puteņa" režisors ir Armands Zvirbulis, producents - Gints Upmalis. Starp citu, no kinoļaužu puses atbalstu šāda veida finansējuma piešķiršanai ir izteikusi arī Roze Stiebra. Simptomātiski, ka viņu Želve nepaaicināja uz diskusiju raidījumu, jo laikam Rozi Stiebru viņa tomēr neatļautos tā norāt, kā norāja Graubu. Starp citu, negaidīju no vienmēr tolerantās Želves tādu neprofesionālismu - tik klaji paust savu personisko nostāju, izmantojot savu raidījuma vadītājas statusu.

Ko? Grauba taisīs Dvēseļu puteni? Tiešām?

Stradiņa roulmodeļi arī ne!

Latvieši nevar apturēt laika riteni.