Elza Leimane-Martinova: Vienīgā iespēja augt ir uz skatuves

Kad sāku par balerīnām izteikties, jūtos kā dzejnieks, lietoju deminutīvus- ak, šīs jaukās, maigās un temperamentīgi daiļās meitenītes! Bet pilnīgam apskurbumam tomēr neļaujos, paturot vērā, ka pa vidu ir arī Karmenas, Kleopatras un Karabosas. Vispirms caur manu degunkniebi uzplaukst senāks daiļums- Anna Priede, Velta Vilciņa, Janīna Pankrate, Vera Švecova, Marta Bilalova, Larisa Tuisova, Ausma Dragone, Aija Baumane, Lora Ļubčenko, Zita Errsa, Inese Dumpe, Lita Beiris, Jūlija Gurviča, Viktorija Jansone... Mūsu apburtās princeses, baltie un melnie gulbji, trauslās vilu pavēlnieces, versmojošās un lepnās karalienes, kaislās spānietes un citas grūti klasificējamas baleta pasaules parādības. Uz skatuves vēl nekas, bet ja uz ielas pamanu, ka tieši man gar degunu pa liktens mēli aizdefilē gracioza, neaizsniedzama būtne, tad es ārkārtīgi uzbudinos, jo te, pēc dedukcijas metodes izslēdzot no apziņas jel mazāko kļūdīšanās iespēju, skaidri zinu, ka tā ir balerīna. Viņa ir burvīgas. Skaistums un bezmalu laime līdzās drāmām un pat traģēdijām. Taisnības dēļ gan jāpasaka, ka ēteriskas viņas ir mūsu iztēlē un uz skatuves, vai nezināms, ka vēsturiski uz skaistajām būtnēm aci "mēdz uzlikt" ģenerālisimusi, karavadoņi, naudas maisi no mafiozām strukturām, kas ārkārtas gadījumos viņas vajā un uz viņām pat šauj... Es esmu daiļuma pielūdzējs, bet arī reālists. Ja pieskaitu fiziskos stiepumus, plīsumus, satricinājumus, slodzes un bada kūres, mani pietiek ar estētisko prieku, ko esmu guvis, sniedzoties pēc baleta grācijām tikai no tālienes. Paskatos, mēreni saviļņojos, ievainojos, starpbrīdi pavadot bufetē atkal sastiprinos, nobaudu parasti drūmo finālu un, aizmirsis uzvilkt mēteli un kalošas, dodos mājup. Māksla ir māksla un dzīve ir dzīve. Ne man tik biezs naudas maks, ne slikta ēstgriba, ka uz māksliniecēm cierēšu. ***** Elza Leimane manā tēlu galerijā nekad nav viena, viņai līdzās ir cēlais bruņinieks Raimonds Martinovs. Ne jau kaut kāds vējdzirnavu iegrožotājs don Kihots, bet riktīgs vīrieša paraugs, ar aristokrāta stāju kā ārējā veidolā, tā arī iekšējā, cik nu to atļauj sajust mana intuīcija ar neapbruņotu aci. Elzas Leimanes sievišķība, šarms, dabiska elegance un Raimonda Martinova apolonisms veido PĀRI dzīvē un mākslā, kas spētu daiļot ik vienu baleta trupu un dara krāšņu mums visiem atvēlēto/ nomērīto dzīves gabalu. ***** Ko vēl jāpasaka, lai faktiski nepateiktu neko? Nav jau ko pa tukšo brīnīties, ja papētam abu mākslinieku ciltskokus, tad skaidri redzam, ka visi fluīdi un gēni, un dotumi, un talanti ir Dieva un tuvinieku sarūpēti. Un, protams, ka talkā nācis blats. Izmeklētas smalkjūtības svaidīts, atklāšu tik to, ka Elzas tēvs ir mūsu baleta prezidents un horeogrāfs Aivars Leimanis, bet Raimonds ir dēls Sergejam Martinovam, viens no izcilākajiem mūsu operas basiem, kurš, kā man stāstīja, esot paša Fjodora Šaļapina radinieks. VĒLĒJUMS: Lai Raimondam līdzās aivien mirdz brīnišķā Raimonda, lai veselība, veiksme, saskaņa un pašu kaldināts spēks vada radošās ieceres un vainago pūliņus ar mēreniem pārbaudījumiem un krāšņām uzvarām!

Šī meitene man vienmēr patikusi: talantīga, reizē vienkārša un jauka, un gudra!