Intervija ar Diānu Čivli un Aivu Rozenbergu. Pasaule pagalmā

Labrītiņ. Man ir grūti spriest konkrēti par šo dāmu padarīto darbu,jo runāt viņas runā skaisti, bet kurš gan no "priekšniekiem" to neprot - visi prot viens par otru labāk. Es uz šo pasākumu vairāk skatos tā,ka tas īsti nav izskanējis sabiedrībā. Es uz to skatos vairāk kā saimniece - teiksim tā. Lūk, katru rītu es nāku uz darbu cauri Vecrīgai un tas,kas mani tracina - ir ielu netīrība, nesakārtotība, nesaimnieciskums. Man šķiet, ka varētu būtu Mākslas muzejs nopucēts uz "ūsiņu", bet ja pilsēta ir piemētāta un piespļaudīta, tad tai lielai mākslai nav tāda nozīme vairs. Piemēram, vasaras rītā skatos - ostā piestājuši kruīza kuģi, dažas grupiņas jau ieņēmušas starta pozīcijas, bet Kaļķu iela nav notīrīta - poliči staigā pakaļas grozīdami - piedodiet, nenocietos, neko nedara. Ielas netīras, kāpēc?!! Izklaides vietu īpašnieki Vecrīgā taču pelna ļoti labi. Tad pilsētas tēvi un mātes nevar tik vien pieprasīt,lai pēc nakts izklaidēm jau līdz 7 vai vēlākais - pusdeviņiem, kad es eju uz daru jau viss būtu satīrīts ?!! Jā, ne jau par to Rozenbergai un Čivlei maksā lai viņas organizētu ielu tīrīšanu, bet to,ka viņas kā galvenās Rīgas "kultūristes" uz to varētu norādīt, pat pieprasīt Rīgas domei - to gan es būtu tā kā sagaidījusi. Ka ne tikai iejūsmināt uzņēmējus - jūs varēsiet pelnīt,skat kādas jums iespējas, bet ka iejūsmināt rīdziniekus būt tīrīgiem,kulturāliem jau sākot ar ielu un trotuāru tīrību. Ar savstarpējo attiecību kultūru.