Intervija ar Liju Brīdaku. Mēļā intervija

Nemetīs -, stāvēs rindā pēc iPhone10, kā vakar 'civilizētajās' rietumvalstīs stāvēja pēc iPhine5. Viss notiek - amerikanizācija, tā nav kāda rusifikācija, šoreiz ' nozog dvēseles, nevis paņem miesu ( Sv.Pāvila brīdinājums).

Katra paša dzīvotais varbūt labākais, bet nezaudējot visumu, sauli, debešus,koku zarus, puķes, līdzcilvēkus pret kuriem tiekties. ES, tas ir labi, bet tas, ar ko varu sevi bagātāku darīt, arī nav zemē metams. Nesteidzies mani aizslaucīt, ar ragaviņām uz mežu vest,jo tu nevari zināt, ko ar tevi pašu izdarīs, kas mi9n tavās pēdās. It neviens to mums nevar pasacīt, I' ne zīlniece nevar un viss... Tikai vējš un vēl debešiem pretim Uzkults ūdeņu spogulis... ( K. Skujenieks)

Nespried par planētām,kamēr Tava pakaļa pazīst vien mūrīti! Salīdzinoši var teikt arī, ka DZEJAS pašlaik nav. IR, bet gurda, tāda, kas spēj čunčināties savu mirkļa izjūtu bļodiņās, mazgāties gabaliņos sašķērētās marginālijās, kas nespējot savilkt kopā ne to, kas ir VIRS ( saturs, virsuzdevums), ne AIZ. Sakarā ar aiz, palasi A. Brigaderes Dievs, Daba, Darbs. tici man, bojā neiesi!

ups! netrāpīju uz plusu, ielikās mīnuss. atvainojos, pievienojos laba vēlējumiem! :)

' Ja vecumā būtu spēks, bet jaunībā gudrība - , tad būtu pati pilnība....' - Bet notikušais pēdējos 20 gados, kā arī notiekošais lielu optimismu nevieš: ' Ja paraugāmies uz pašreizējo situāciju literatūrā, drusku baisa bilde - ja arī ir saglabājies rets profesionālis, tad pārsvarā pensijas vecuma. Profesionāļu būtībā nav starp trīsdesmitgadīgajiem un jaunākiem, tas ir, starp tiem ļaužiem, kuriem jebkurā normālā literatūrā vajadzētu veidot radošo kodolu, dumpoties un rīkot apvērsumus, vārdsakot, sparīgi urdīt un dzīt uz priekšu literāro procesu.' G.Berelis ( 'Rakstnieki IR', - 31.lpp.) - KAUT kāds 'laika pārrāvums' (sociālā katastrofa-?), kaut kāda mistika - pēc baisajiem staļinlaikiem latviešu literatūrā parādās O.Vācietis, I.Ziedonis u.c. , kas sarīko 'dumpi' 1966.g. - tad nākamā paaudze 1988.g. jūnijā sspēj abiedrībuas lielāko daļu iedvesmot un mobilizēt uz liel-darbiem padomju sistēmas sagraušanai, bet tagad, ......Kas notiek Latvijā?

komentārs. Žēl, ja tas liecina par jaunību.

Ar Dzejniekiem ir līdzīgi,kā tas mēdz notikt ar visiem māksliniekiem. Savam laikam nodevas ir nesuši gandrīz ikviens. Šodien Imants Kalniņš mums vēsta,ka kopkora dziesmas pēdējā frāze ar Petera vārdiem bijusi domāta Dievs, bet dziedāja Ļeņins.Ir šie bezgala daudzie izdomājumi aiz kuriem tiek tēlots Patriotisms. Bet ir arī citāds process, piemēram, Andrejs Balodis (līdzīgi kā Ķempe)rakstīja "Cīņā"un "Padomju Jaunatnē" partejiskus pantiņus, kas gan nenozīmē, ka viņi bijuši mežoņi.Sameklējiet Baloža pēdējo krājumu "Miķeļtornis". Savlaik biju tik naivs, ka domāju, ka aktieri,kuri atveido cildenas lomas, paši tādi ir. Vēlāk sapratu atšķirību, kam sekoja atklājums.Kāpēc komponists, gleznotājs, aktieris, dzejnieks,kurš strādājis Varai, spēj radīt šos Lieliskos mākslas darbus- Tēlus. Tāpēc,ka Dzejā, Izrādē, Gleznā, Mūzikā mākslinieks SĶĪSTĀS. DAIĻRADE IR KATRA MĀKSLINIEKA DIEVNAMS. Tādēļ nemētāsim velti akmeņus. Arī Plūdonis, Virza nav mērāmi tikai ar to savas "daiļrades"sadaļu, kuru veltīja Vadonim. Nebīstieties un nenosodiet pār lieku, arī šodien ir NODEVU nesēji. Gleznotāji, kuri glezno mūsu viendienīšu- politiķu portretus, kā arī visādas "vētras", kas līdzās savam cildenajam darbam labi apzinās arī Gadījumus,kas nes īsto slavu, kā arī materiālos labumus. Tas bijis un būs VIENMĒR,kamēr vien mēs šo zemi staigāsim! Jautājums un atšķirība būs vienā aspektā- cik lielā mēra mēs esam paši, bet cik lielu daļu mūsos aizņem Nodevu nesējs.

Pēc staļinlaika dzejas, kad partiju un valdību dzejiski slavināja pat Sudrabkalns un Čaks, Ziedoņa un Vācieša paaudze ienāca ar šo neolitisko un personisko dzīves uztveri dzejā. Teikt, ka 1988.gadā cīņā sauca nākošā paaudze nevar, jo būtībā visi škaļākie runātāji visu laiku bija stāvējuši aiz 'lielo vaļu"mugurām- vienkārši tādi kā Škapars, Peters un citi balstījās uz to "lielo vaļu" iegūto autoritāti un piederību kie literātu kastas. tas pats Peters tautā un visu valodu runājošiem bija vairāk pazīstams un lasīts kā 100000 eksemplāros izdotās grāmatas par R.Paulu autors bet ne kā dzejnieks. Zināja protams, kā dzejnieku, bet lasīšuši bija to Paula biogrāfisko grāmatu. Kādu gan dumpošanos, literāru uzdrošināsānos vajag šodienas jaunajiem dzejniekiem,ja piederība pie vajadzīgās grupiņas nodrošina iztikšanu neraugoties uz veikumu un tā lietderību literatūras laukā. Tagad vajag tikai uzdrošināties gribēt rakstīt, bet ne prast to darīt. To rāda arī tas, ka jaunos literātus konsultē tie, kas paši nemaz bav populāri un atzīti autori šodien. Savulaik konsultēja zinoši, protoši ,bet varbūt ne ļoti ražīgi autori kā Ķempe. Mācīt un palīdzēt var tas, kas pats māk. Tagad māca un cenšas palīdzēt jaunajiem literātiem tie,kuripaši ne īsti māk, ne īsti ir tautā novērtēti. Klibs zirgs jaunam kumeļam neparādīs kā vajag cēli rikšot. Un tā mums ir tapusi klibojošas dzejas paaudze, kuri visi vienādi klibo un nicina tos, kas balstoties uz nopietnām literatūrzinātnes studijām, uz talantu, mēģina sekot 'senilajās' Vācieša, Ziedoņa, agrīnā Čaka un Sudrabkalna tradīcijās.

NAV slēpts talants. Tās ir Lijas Brīdakas dzejas rindas. Atvainojos, ka to neuzrakstīju.

paskaidroju,ka dzejas rindas ir Lijas Brīdakas no krāj. Gulbju pavadīšana.85.lpp. Piedodiet, ka to savlaicīgi neuzrakstīju.