Jau par tradīciju kļuvušie džeza mūzikas svētki Ventspils koncertzālē Latvija šoreiz norisinās īpašā koncertā 7. februārī plkst. 16, svinot Ventspils bigbenda un Ventspils Mūzikas vidusskolas pedagoga Renāra Lāča 50 gadu jubileju. Šajā notikumā Ventspilī pulcēsies džeza zvaigznes no Latvijas un ārvalstīm, kuras bijušas nozīmīgas Renāra Lāča radošajā ceļā. Piedalīsies virtuozais trompetists Gerhards Orings (Austrija), komponists un pianists Kārlis Lācis, pianiste Anna Vibe, multiinstrumentālists Rick Feds, ģitāristi Rihards Goba un Ģirts Celmiņš, saksofonisti Dāvis Jurka un Gints Pabērzs, kā arī vokālistes Sofija Rubina-Hantere (Igaunija), Laura Goba, Rebeka Rēķe, Gerda Timrota, Undīne Rolava un Denisa Dārzniece. Uzstāsies arī Rīgas Saksofonu kvartets (Gints Pabērzs, Artis Sīmanis, Ainars Šablovskis, Ilze Lejiņa) un Silvesteri Orkesteri (Kārlis Vanags, Ritvars Garoza, Toms Poišs), kuru dalībnieks bijis un šajā koncerta arī būs Renārs Lācis. Koncertā piedalīsies arī Ventspils kamerorķestris diriģenta Aigara Meri vadībā, bet īpaša loma, protams, atvēlēta Ventspils bigbendam. Kā Ventspils bigbenda mākslinieciskais vadītājs Renārs Lācis 15 darba gados Ventspilī izkopis kolektīva muzikālo kvalitāti, regulāri piedāvājot koncertprogrammas ar latviešu un ārzemju māksliniekiem.
"Īsumā šo koncertu varu noraksturot ar pieciem vārdiem: prieks, enerģija, ritms, melodija un harmonija," gaidāmos svētkus apraksta jubilārs un šīs tradīcijas iniciators Renārs Lācis. "Šogad svinu apaļu jubileju, tāpēc šis koncerts būs atskats uz padarīto pirmajos 50. Katrs no viesiem ieņem īpašu vietu manā dzīvē, ar visiem spēlēts kopā, bet es gribētu teikt, ka viņi ir ne vien kolēģi, bet arī draugi. Skanēs viesu oriģinālkompozīcijas un mūzika, kas izturējusi laika pārbaudi, bet, kā vienmēr, galvenais būs klausītājs." Savukārt augustā gaidāmais kārtējais vasaras džeza festivāls Ventspils Groove, kuru klausītāji bauda, sēžot iepretim mazās zāles atveramajai sienai uzbērtajā kalniņā. Ar to saistīts arī martā gaidāmais konkurss Ventspils groove vidusskolēniem un bērniem.
Pats daudz muzicēsi savā jubilejas koncertā?
Jā, visu laiku! Gan Rīgas Saksofonu kvartetā, gan Silvesteri Orkesteri, bet bigbendā – saksofonu sekcijā. Koncerta pirmā daļa būs džeza daļa (bez stīgām), tajā piedalīsies solisti Gints Pabērzs, Sofija Rubina-Hantere no Igaunijas un Gerhards Orings (Austrija), kurš ir izcilākais trompetists, ar kādu esmu spēlējis. Otrajā daļā piebiedrosies stīgas. Ģirts Celmiņš, ar kuru kādreiz daudz spēlējām kopā, nāks ar savu oriģinālmūziku, ko atskaņos stīgas plus kvintets, kurā spēlēšu arī es. Muzicēšu arī ar Rihardu Fedotovu. Būs ļoti daudz labas oriģinālmūzikas, autoru vidū ir Anna Vibe, Ritvars Garoza.
Mūsu vokāliste Denisa Dārzniece, kura mācās Nīderlandē, speciāli komponē skaņdarbu šim notikumam. Abi skolas bigbenda sastāvi var spēlēt līdz zināmam līmenim, bet šādos koncertos spēlējam kopā ar mūsu absolventiem. Seši mūsu Ventspils Mūzikas vidusskolas beidzēji pašlaik mācās Amsterdamā, kur ir viena no pasaules labākajām augstskolām. Mums budžetā ir naudiņa viņu dalībai lielajos koncertos divreiz gadā. Viņiem tie ir svētki, ciemojoties mājās, un, tā praktizējoties, viņi ar katru reizi kļūst arvien labāki. Viņi brauc šurp ar lielu prieku, jo Amsterdamā tikt uz lielās skatuves nav tik viegli un neviens tevi nefotografē un nefilmē kā šeit.
Ar skolas bigbendu vien mēs nevarētu nospēlēt skaisto, bet ārkārtīgi sarežģīto Annas Vibes mūziku. Saņemot notis, pat šaubījos, vai tas ir iespējams. Bet nu jau esam ierakstījuši viņas oriģinālmūzikas albumu Spectrum. Tas ir gatavs, tikai jāizdod. Tā ir nereāli skaista mūzika bigbendam. Anna tagad jau ir mana kolēģe Ventspilī, bet mācījās Igaunijas mūzikas akadēmijā, kuru pabeidza pie viņu superstāra pianista Kristjana Randalu. Arī ar viņu mums bijis koncerts.
Cik tev ir audzēkņu šobrīd?
Mūzikas skolā ir pieci, bet vidusskolā seši. Kaut kādā ziņā, ieskaitot Rīgas periodu, kad strādāju Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā, esmu stāvējis klāt visiem Latvijas vadošajiem saksofonistiem: Kārlim Vanagam, Dāvim Jurkam, Tomam Rudzinskim, Mārim Jēkabsonam. Ventspils perioda pirmie audzēkņi tagad ir beiguši maģistrantūru. Varu īpaši lepoties ar Patrīciju Annu Doniņu. Viņa tagad mācās trešajā kursā Amsterdamas konservatorijā un ir vienīgā, kuru esmu izaudzinājis no paša sākuma. Viņa ir ļoti spēcīga mūziķe: lieliski spēlē, komponē, ir skaista. Saksofonu firma Sellmer izvēlējās viņu par savu seju, un viņa tika pie superlaba instrumenta. Diemžēl tas ir nepamanīts fakts Latvijas kultūrā. Kad tas notika, ne mani, ne viņu uz kultūras ministriju neaicināja… Pagājušajā gadā Ventspils džeza mūzikas svētkos Patrīcija piedalījās ar savu skaņdarbu, ko izpildīja kopā ar Gintu Pabērzu un manu meitu, kura spēlē trompeti.
Kā atceries darba sākumu Ventspilī pirms 15 gadiem?
Sākums bija ļoti savdabīgs. Toreizējais Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis uzaicināja sagatavot programmu ar bigbendu. Aizbraucu, ieeju klasē, tur sēž kaut kādi mūziķi, daži jauni, daži arī vecāki. Ir pirmdiena. Ienāk Andris Grigalis un saka, ka piektdien ir svētki un filmēšana. Jāsagatavo viegla programma. Kas par svētkiem? Ventspils pilsētas svētki. Lai tev veicas!
Uzaicināju mūziķus iepūst sibemol mažoru. Skanēja tik drausmīgi, ka uzreiz bija skaidrs, ka ir ziepes. Bigbendā bija gan palikušie mūzikas vidusskolas spēki, gan citi mūziķi, kas kādreiz tur spēlējuši, un visi, protams, aizņemti savos darbos. Sastādījām grafiku un strādājām katru dienu. Es strādāju no rīta līdz vakaram: tad ar saksofoniem, tad ar tromboniem… Programmas grūtības pakāpe tiešām bija tāda, ko šodienas Ventspils bigbends nolasītu no lapas. Bet toreiz…
Koncertu mēs nospēlējām, turklāt kopā ar stīgām, un sanāca diezgan normāli. Es redzēju, ka cilvēkiem, kuri nāca, acis mirdzēja un viņi ļoti gribēja darīt. Tad pie manis Ventspilī sāka stāties saksofonisti un es sāku veidot džeza mūzikas klasi. Pirmoreiz nācās strādāt arī ar sīkajiem, jo bija jāpārņem saslimušā kolēģa audzēkņi. Andris Grigalis bija labs pedagogs, viņam bija labi trompetisti. Labu saksofonistu gan nebija, bet sākām strādāt. Mana sieva Maija sāka strādāt Ventspils Centra sākumskolā ar muzikālu ievirzi un audzināja mazos trompetistus arī mūzikas skolā. Labākie nāca uz Ventspils Mūzikas vidusskolu, kur viņa pārņēma arī Grigaļa audzēkņus, kad viņš vairs nestrādāja. Tā bija loģiska ķēde. Es arī, tiklīdz ierados, sāku paralēli vidusskolas bigbendam veidot bērnu bigbendu. Atceros, sākumā atnāca viens ar līko tauri un flautu, kas vispār nav bigbenda instrumenti, bet es viņu paņēmu. Lēnā garā virzījāmies uz priekšu.
Svarīgākais bija sākt veidot, mācīt mūziķus uz vietas. Perifērijā mēs nevaram paļauties uz to, kas nāks no Talsiem vai Kuldīgas. Vienīgā iespēja ir audzēt "siltumnīcā" pašiem sev. Darbojoties mūzikas vidusskolā, sākām rīkot audzēkņu bigbenda koncertiņus. Sākām to dēvēt par Ventspils bigbendu. Pirmā nozīmīgā uzstāšanās bija 4. maija koncerts ar Normundu Rutuli. Sākām rādīties visur kā vienība. Kad jau bijām gana stipri un daudz parādījušies, uztaisījām prezentāciju, gājām uz Ventspils domi un dabūjām pirmo budžetiņu, ko piešķīra pilsēta. Plāns bija tāds: lai piesaistītu Ventspils Mūzikas vidusskolai labus pasniedzējus, iesaistām viņus kā koncertmeistarus bigbendā. Tās bija iespējas, ko deva trīspusējā sadarbība, jo, piedāvājot tikai pedagoga algu, neviens nebrauktu.
Jāapvieno pedagoģiskie mērķi ar koncertiem pilsētas iedzīvotājiem?
Sapratu, ka repertuāra ziņā ir jāiet divos virzienos. Viens ir populārā mūzika, lai cilvēki mūs pilsētā ļoti labi redz un pazīst. Tas nozīmē – aicinām populāru solistu, spēlējam lielajās zālēs, Jūras vārtos un svētkos pilsētā. Otra niša ir džezs, aicinot izcilu solistu ar oriģinālmūziku un spēlējot tam piemērotā telpā. Kādreiz tā bija Jūras vārtu mazā zāle, bet kopš uzcēla jauno skolu – Ventspils koncertzāli Latvija – tās mazajā zālē. Cilvēks, atnācis uz populāro mūziku, saprot, ka bigbends ir forši, un vēlāk atnāk arī uz džeza koncertu. Esam spēlējuši un strādājuši kopā ar džeza zvaigznēm, kuriem ir Grammy balvas. Piemēram, ar vienu no pasaules labākajiem trombonistiem Amsterdamas konservatorijas profesoru Ilju Reingoudu. Viņš pie mums ir bijis jau četras reizes, diemžēl netiek šoreiz uz jubileju.
Magnuss Lindgrēns atbrauc un strādā ar savu mūziku.
Veidojas arī tavas dzimtas mūziķu dinastija?
Mana meita un dēls ir dvīņi, Emīlija spēlē trompeti un Henrijs trombonu. Abi šogad beigs Ventspils Mūzikas vidusskolu un arī taisās uz Amsterdamu. Uzņemšanas pārbaudījumi sākās jau janvārī. Oktobra beigās bijām aizbraukuši uz atvērto durvju dienām: es ar abiem saviem bērniem un diviem audzēkņiem. Bet tur seši jau ir priekšā. Amsterdamā pasniedzēji brīnās, kas tā par vietu, no kurienes nāk tik daudz labu jauno mūziķu? Tā ir izcila augstskola. Katram trombonistam vai trompetistam ir vairāki pasniedzēji (viens par tehniku, otrs par improvizāciju utt). Savukārt koncerti Bimhus koncertzālē ir vēl viena izglītība! Nav tā, ka džezs ir tikai Amerikā.
Kad viņi atbrauc uz koncertu Ventspilī, viņi vienmēr sniedz arī meistarklases. 2018. gadā, kad bigbends bija ļoti stiprā sastāvā, aizbraucām uz konkursu Nīderlandē un dabūjām pirmo vietu (galveno balvu). Tas bija baigais notikums. Spēlējām latviešu (Ritvara Garozas), igauņu un skandināvu oriģinālmūziku. Džeza standarti mani neinteresē. Mani vienmēr interesējis kaut kas oriģināls: laba, svaiga, interesenta jaunā džeza mūzika. Man ir noveicies, ka esmu saticis talantīgus cilvēkus, kuri raksta labu mūziku, un es to varu iestudēt.
Tavi jaunievedumi – Ventspils džeza svētki, vasaras festivāli Ventspils Groove jau iesakņojušies kā tradīcija pilsētas dzīvē. Ko tālāk?
Esam sākuši taisīt arī atpūtas vakarus mazajā zālē, jo cilvēki grib kvalitatīvi atpūsties. Kurzemes filharmonija saliek mazajā zālē galdiņus, uzaicina restorānu. Publika var iegādāties atspirdzinošus dzērienus un klausās, kā mēs spēlējam. Mans studentu bigbenda sastāvs spēlē populārās džeza mūzikas programmu. Trīs stundas uz skatuves, tā ir kolosāla prakse! Pieaicinām arī pazīstamākus mūziķus. Pagājušajā reizē pieaicinājām dziedātāju Paulu Saiju un trombonistu Vadimu Dmitrijevu. Pirms tam uzaicināju divas jaunas, nereāli labas vokālistes Gerdu Timrotu un Rebeku Rēķi no Rīgas Doma kora skolas. Šis koncertu cikls saucas Ventspils džeza klubs. Ventspils bigbend piedāvā. Un šie koncerti vienmēr ir izpirkti!
Tā ir taisnība, ka pie tevis saksofonu mācījās arī čigānu barons?
Čigānu barons atnāca un teica, ka grib mācīties saksofonu. Viņam skanēja labi, taču viņš pat nepazina notis, nezināja neko. Mācījāmies, kur ir do. Kad pusgadu bijām tā nostrādājuši, Hudo mūs ar sievu uzaicināja ciemos uz čigānu balli. Vienā brīdī skatos: viņš nāk ar superkvalitatīvu kordeonu plecos, apsēžas un sāk ārkārtīgi labi spēlēt. Un ne jau domažorā, bet labemol mažorā un citās tonalitātēs, un pats arī dzied. Un arī ritma grūvs, tā noskaņa viņam ir! Tas apgāza visu manu pedagoģiju vienā sekundē! Kad jautāju, kā tas iespējams, Hudo atbildēja: es, Renāriņ, tās nepareizās notis nespiežu! Viņš spēlēja tikai pēc dzirdes. Izrādījās,viņa tēvs bijis klavieru skaņotājs. Uztaisīju no vecajiem krogus muzikantiem senioru bigbendu, un spēlējām dejas Jūras vārtu mazajā zālē. Čigānu barons spēlēja alta saksofonu. Viņiem atgriezās otrā jaunība. Tie bija kapitāli gadi. Bigbends dejas vairs nespēlē, bet veči mājās pie Hudo džemo katru nedēļu. Viņiem gribas spēlēt!
Cik liela nozīme ir pašam pirmajam skolotājam?
Milzīga. Es nāku no Tukuma. Tur mums bija labs skolotājs Uldis Folkbergs, viņš joprojām strādā mūzikas skolā. Pie viņa mācījos es, Gints Pabērzs un Ainārs Šablovskis. Uldis Folkbergs jau tolaik bija uztaisījis saksofonu kvartetu, tieši no mums. Tas bija Latvijā pirmais saksofonu kvartets. Braucām uz konkursiem un festivāliem, cīnījāmies kopā ar Talsu Sprīdīšiem, kur savukārt spēlēja Intars Busulis. Atceros, reiz bija arī kautiņš.
Kopā ar Gintu un Aināru laidām pa konkursiem, dabūju pirmo vietu valsts konkursā. Mums bija baigi labā komanda. Uldis Folkbergs ļoti labi mācēja pasniegt, ieinteresēt, motivēt. Bija lieliska noskaņa. Man patika iet pie viņa uz stundām, patika iet uz muziceni. Uldis mācēja radīt tādu noskaņu – vīrišķīgu, radošu, darbīgu. Viņam tas izdodas joprojām Engurē, kur viņš ir radījis kapitālu saksofona klasi un klarnešu klasi. Tikko ar Gintu un Aināru bijām spēlēt viņa 65 gadu jubilejā.
Man šķiet, ka ļoti mazs procents no labajiem izpildītājiem ir arī izcili pedagogi. Paņemsim spožu spēlētāju, un būs audzēkņi? Nebūs. Varbūt augstskolā, kad spēles tehnika jau ir kārtībā, var tā iedvesmoties no top izpildītāja, taču pedagogam mūzikas skolā ar audzēkņiem jāstrādā regulāri, sistemātiski un ir jābūt pavisam citai domāšanai. Regularitāte un sistemātisks darbs ir vissvarīgākais, un, ja tā nav, tad viss beidzas. Pedagoga talants ir īpašs talants. Mēs pat nezinām daudzus pedagogus, kuri ir izaudzinājuši izcilus audzēkņus.