Vāgners tevi neatlaiž

Latvijai ir vajadzīgi režosori, kuri jūt savas tautas Dvēseli. Kairišs taisa ar intelektu oriģinālus gabalus, grib, lai visi apbrīno, bet cilvēkiem vajag kaut ko pavisam citu - autentisku, nesamākslotu un vienlaikus cildenu, romantisku, sirsnīgu, heroisku, teiksmainu - pilnīgi noteikti ne piezemējošu vai sarkastisku. Šis nu būtu tas gadījums, kad nudien nebūtu žēl, ja vēl viens talantīgs cilvēks atstātu Latviju, lai strādātu, teiksim, Ņujorkā. Ieguvējs būtu gan pats režisors, gan latvieši, kuriem atkal būtu iespēja baudīt Operu tādu, kāda tā mums asociējas ar bērnības svētdienas rītiem, kad māte cepa pankūkas ar brūkleņu ievārījumu, bet tēvs tikmēr izvēlējās kādu vinila plati ar Verdi, Pučīni vai Vāgneru.

Vāgneru gan izdevās saklausīt(vnk lielisks izpildījums),bet saredzēt jau grūtāk,vēl grūtāk saprast,jo Vāgnera idejas tika piezemētas itkā zālē sēdētu tikai ar 4 klašu izglītību.Tas liek domāt ,ka mūsdienās opera ir māksla tikai izredzētajiem,jo saprast ,uztvert un mācīties klasisko mūziku var atļauties tikai retais.

un atziņas par kultūru Latvijā rakstā ir kā aksioma! Revīzija nepieciešama visās kultūras jomās, sākot ar izglītību mūzikas skolās, kur jorojām māca pēc padomju izgl. sistēmas, sāk ar krievu dziesmiņām no krievu Klavierspēles skolām, tā jau no agras bērnības pārkrievojot bērnu smadzenes ar slāviskām intonācijām... Bet tie ir tikai ziediņi. Kad runās un informācijas laukos ir runa par mūziku, tad klasiskā mūzika tur aizņem 1/100 daļu, bet par mūziku sauc visus visprimitīvākos pašmāju balagānus, ārzemju varietē, t.s. "vieglo mūziku", šlāgeraptaujas, eirovīzijas u.t.t., kam ar klasisko mūziku nav nekāda sakara. Šie, tā saucamie mūzikas žanri dvēseli piezemē, primitivizē, padara pliekanu. viegli uztveramu, pateicoties vārdiem, kurus saprot visi. Bet cik ir publikas, kas saprot operu vai simfonijas? 3/4 tur iet, jo tas ir prestiži, var izrādīties sabiedribā, var pēc tam parunāt, kas kur ir bijis, kas bija mugurā, u.t.t., neskarot jautājumus par dzirdēto. Pašreizējā kultūras politika ir piesaistīta varas izraudzīto kabatām, tā dodot iespēju šiem varoņiem eksistēt augstās mākslas jomās ar ļoti zemu atdevi, bet citiem atņemot eksistences līdzekļus vispār. Diemžēl šis process notiek visur, tikai uz Latvijas fona tas ir kliedzošs, jo kad te krīze, tad te tā ir tāda, ka "krīt VISA TAUTA neaprakstāmā nabadzībā", ja krievu balagāni Jūrmalā, tad visa Latvija tur piedalās, ja TV daudzskaitlīgie šovi, tad atkal visa valsts...Bet, interesanti, CIK cilvēku būs šovakar LMA Lielajā zālē, kur angļu pianists spēlēs pēdējās 3 Ludviga van Bēthovena sonātes?

LABS Bija :)) kaut gan TRIPTIHS vinam izdevās labaaks;)

bet vakar LNO tomēr neizdevās sastapt Vāgneru.

Paldies par vakardienas Vāgneru LNO! Ne visu sapratu,par daudz ko domāju vēl šodien,bet viennozīmīgi -mums tik ļoti pietrūkst šādu kultūras notikumu! Bieži ar nostalģiju atceros Kairiša izrādes JRT,tieši pēc viņa IDIOTA atklāju sev Dostojevski.Patiesi žēl ,ka šādam režisoram neatrodas vieta stagnējošajos Dailes un Nacionālajā teātros.

Ko nu rejieties.Kairisam ir pilniga taisniba. Un sito kulturas pagrimumu aizsaka Pauls(TP) ar saviem nemuzikaliem muziklisiem,visos teatros,visos pasakumos,svetkos utt. Cik tiem ir zems limenis un cik tie ir apnikusi. Paldies,ka ir vel Z.Liepins,J.Lusens. Naudas trukuma del nedrikst degradet operas izrades,ka to izdarija Zagars un pasniegt tas ka loti augstu makslu un vel publikai iestastit ka tas ta ari ir.

Esmu režisors, kurš tādu lielu materiālu var taisīt. Man ir jātaisa Rainis un Vāgners, Hamlets un Boriss Godunovs. Mūsdienu kultūrpolitiskā situācija Latvijā ir tāda, ka tādiem režisoriem kā man te nav iespēju strādāt teātrī Noteikti esmu viens no labākajiem režisora kandidātiem... Manas zināšanas te nevienam nav vajadzīgas. Izņemot tad, kad vajag paspīdēt pasaulē un uztaisīt Dievu mijkrēsli. Es nepiedalīšos viduvējību tirdziņā. Es neesmu sācis skraidīt pa kultūras namiem, esmu daudzus piedāvājumus atteicis un jūtos kā uzvarētājs. - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - VĀU! VĀU! vau-vau-VĀU! Negribas jau mēģīnāt sacensties (pār)gudrībā ar vāgnerisko Kairišu, bet - bija tāds zviedru režisors, kuram kļuva par šaru Stokholmā, un tad viņš ar saviem domubiedriem pārcēlās uz Helsinborgu un uzlika šo mazpilsētu uz pasaules kartes, pats kļūdams par ... Ingmāru Bergmanu. Bet nu tā tikai tāda, pārfrazējot RAINI, - tāla noskaņa/pārdoma zilā vakarā.

Šī būs tava sestā sūdīgā izrāde. Kapēc tev vispār ļauj tev apķēpāt operas? Ar tik zemu IQ vajag droši pieteikties nevis Muromieti iestudēt, bet Maximas kasē sēdēt.

Lai aŗī esmu no menedžeru "kliķes", 100% piekrītu katram Kairiša vārdam. Žēl, un mazliet kauns arī par sevi, ka nespēju tik stingri turēties pie savas vērtību sistēmas, jo - a) jā, tas nevienam nav vajadzīgs; b) arī es gribu ēst . Un šī laipošana "projekta" ietvaros starp mākslu un to, ko skatītājs "apēdīs" (lasīt - nopirks) dzen izmisumā.