Izstādes nosaukums Ārpus rāmjiem ir atsauce uz robežām, kuras visas trīs mākslinieces atļāvušās šķērsot savā mākslā, taču vienlaikus arī uz to jauno interpretatīvo apvārsni, ko viņu darbi paver cits citam. Turklāt visas trīs mākslinieces radījušas ievērojamu skaitu darbu, kuru centrālais tēls, sieviete, ir iznākusi ārpus gleznas rāmjiem vai pagriezusi muguru skatītājam, veidojot vizuālas aiziešanas vai jaunu teritoriju apgūšanas metaforas. Citos darbos mākslinieces izmantojušas vairākus rāmjus uzreiz, apspēlējot nobīdi, ko šāds paņēmiens rada priekšstatos par noturīgu un viendabīgu realitāti.
Padomju okupētās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas ainas kontekstā Leisa, Tabaka un Rožanskaite bija neparastas mākslinieces. Izglītība, ko viņas 50. un 60. gados ieguva Tallinas, Rīgas un Viļņas mākslas augstskolās, bija visai līdzīga ideoloģisko un estētisko principu ziņā, taču jau drīz vien visas trīs mākslinieces gāja tālāk – ne tik daudz tiešā veidā nostājoties pret tālaika aktuālajiem mākslas diskursiem, bet drīzāk atrodot to ietvaros ceļus, kas pārkārto un izpludina konkrētību šķietami nepārprotamiem motīviem un žestiem.
Lai gan šo trīs mākslinieču darbi veido auglīgu dialogu (vai polilogu), tie savā starpā nav radniecīgi. Rožanskaites darbi izkāpj no rāmjiem gan gluži burtiskā, gan metaforiskā nozīmē, atverot konteineriem līdzīgo asemblāžu iekšējās telpas; vēlāk māksliniece pievēršas objektiem un instalācijām. Leisas agrīnie pusabstraktie darbi liek skatītājam apšaubīt pašam savu optisko uztveri, bet viņas īpatnējie augu, ziedu un (reizēm) cilvēku izkārtojumi kosmiskā telpā grauj vispārpieņemtās cilvēka un citbūtnes hierarhijas. Tabaka ir pazīstama ar savām lielformāta figurālajām gleznām, ko bieži iedvesmojuši filmu kadri; laika gaitā darbi kļuvuši arvien rotaļīgāki, ekspresīvāki un teatrālāki. Leisas un Rožanskaites darbi ir savstarpēji līdzīgāki un ar savu kritisko un konceptuālo skatu uz attēlu ciešāk piesaistīti modernisma diskursam, savukārt Tabaka šajā trijotnē izceļas kā izteikti postmoderna māksliniece. Malle Leisa savā ziņā ir līme, kas satur kopā mākslinieču trijotni: viņas agrīnā māksla labi sasaucas ar Rožanskaites darbiem, bet vēlīnā – ar Tabakas gleznām. Tomēr izstāde savā struktūrā veidota plūstoši: dažās sadaļās visas trīs mākslinieces pārstāvētas vienādā mērā, dažās dominē tikai viena no viņām, bet pārējo darbi ienāk tikai kā piezīme vai iejaucas kā iespraudums; vietām mākslinieču gleznas novietotas līdzās, norādot uz kādu nozīmīgu līdzību, bet citur – uz intriģējošām atšķirībām.