Zigmunds Bielis Latvijas tēlniecībā pazīstams ar mazās formas darbiem, kuros izkopis savu ekspresīvo sievietes skaistuma redzējumu ar grotesku un asprātību, arī erotiskām iezīmēm. Lielākoties mākslinieks šos darbus veidojis bronzas materiālā, formas tika pulētas
Tēlnieks radījis arī portretus, animālijas, dekoratīvus objektus un darbojies memoriālajā tēlniecībā, sākotnēji modernisma, vēlāk postmodernisma stilistikā. Zigmunds Bielis radošajam darbam bija iecienījis dažādus materiālus – bronzu, koku, granītu, metālu, betonu, ledu un citus materiālus. “Par savas darbības galveno mērķi uzskatu cilvēka ķermeņa skaistuma reabilitāciju mākslā,” bija tēlnieka radošais moto.
Zigmunds Bielis no 1961. līdz 1969. gadam mācījās Rīgas 55.vidusskolā. Pēc astotās klases beigšanas, no 1969. gada viņš mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Zigmunds Bielis beidza RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļu 1973. gadā.
Pēc RLMV beigšanas 1973. gadā Zigmunds Bielis mācījās Rīgas 3. Profesionāli tehniskajā vidusskolā, ko beidza 1974. gadā ar universālvirpotāja diplomu un uzsāka darbu Rīgas 39.vidusskolā par rasēšanas skolotāju. Pēc dienesta PSRS Bruņotajos spēkos (1974-1976), lai sagatavotos iestājeksāmeniem Mākslas akadēmijā, Zigmunds Bielis līdzīgi vairumam mākslas vidusskolu audzēkņu un citu jauniešu apmeklēja 20.gs. 70.-90. gados populāro bij. LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju, t.s. Mazā Ģilde.
1978. gadā Zigmunds Bielis iestājās T.Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Tiešās kalšanas metodi Zigmunds Bielis apguva LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona tēlnieka darbnīcā Siļķēs, Cēsīs (1979) un bij. Kārļa Zemdegas darbnīcā (1980-1982, Astras iela, Rīga), kur Zigmunds Bielis granītā realizēja portretgalvu Sudrabu Edžus (LMS muzejs).
Studējot LMA, no 1980. gada Zigmunds Bielis piedalījās vizuālās mākslas izstādēs un simpozijos, t.sk. Republikāniskajās Tēlotājas mākslas izstādēs Rudens (1980, 1982, bij. izstāžu zāle Latvija, LNMM), Studentu grupas darbu izstāde (1981, ar Lailu Balodi, Mārīti Šulci un LMA Tēlniecības nodaļas studentu Zigurdu Galūnu, Bauskas vēstures un mākslas muzejs), Republikāniskajā Tēlotājas mākslas izstādē Mākslas dienas (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”) u.c.
Zigmunds Bielis 1984. gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu Jāņa Misiņa portrets, vadītājs Alberts Terpilovskis.
Pēc LMA absolvēšanas Zigmunds Bielis ar tolaik dzīvesbiedri, tēlnieci Maiju Eņģeli strādāja par māksliniekiem bij. kolhozā Jaunais komunārs (1984-1988, tag. Nīgrande, Saldus novads, Nīgrandes pagasts). Darbojoties kolhozā, atmodas aktīvista, politiķa Andra Grūtupa (1949-2014) rosināti, Zigmunds Bielis un Imants Smiltenieks kopā ar arhitektu Arvīdu Pumpuru (1907-1988) atjaunoja pieminekli Pirmajā pasaules karā kritušajiem Daugavgrīvas zemessargu bataljona strēlniekiem (1988, Kopštāle, Lietuva).
Zigmunds Bielis piedalījies izstādēs: Latviešu Tēlniecības darbu izstāde (1987, bij. Spēļu un atrakciju centrs Daile, Jūrmala), Starptautiskajā kvadriennālē Rīga (1988, bij. izstāžu zāle Latvija, LNMM), Mākslas dienas-88 tēlniecības izstādē (1988), Starptautiskajā kvadriennālē Rīga (1992, bij. izstāžu zāle Latvija, LNMM), Slava dzīvajam Dievam (1994, Rīgas Sv.Pētera baznīca), Baltā (1995, bij. LMS izstāžu zāle Tēlnieku nams), izstādē Koks - 90 (1995, RVKM Mencendorfa nams, Grēcinieku iela 18), Tēlniecība-96 (1996, LMS galerija), Tēlnieki – pilsētai (1998, Rīgas Sv.Pētera baznīca), Rīga mūsdienu mākslā (1999, bij. galerija A.Sūna Melnais balodis), izstādē Mākslas dienas (2001, Vērmanes dārzs), Mazo formu tēlniecība (2001, RVKM Mencendorfa nams), Veltījums Pārdaugavai (2002, bij. izstāžu dārzs Turība), Atklāj savu masku (2003, LU Botāniskais dārzs), Dolo-mīts (2004, bij. Ārzemju mākslas muzejs, AMM, Velvju zāle), Nacionālie dārgumi (2007, galerija Birkenfelds), Tēlniecība. No Terpja līdz Mazūrijam (2012, LMS galerija), Agregātstāvoklis – skulptūra (2017, bij. Laimīgās mākslas muzejs, Rīga), Rudens 2017. Mākslinieku nams (2017, LMS galerija), Ceļš (2018, Rīgas Sv.Pētera baznīca) u.c.
Zigmunds Bielis rīkoja personālizstādes un nelielas grupas izstādes: Zigmunda Bieļa un Maijas Eņģeles darbu izstāde (1985, bij. saimniecības Druva sporta halle, tag. Nīgrande), Jauno tēlnieku grupas izstāde (1986, bij. T.Zaļkalna memoriālais muzejs, LNMM), Zigmunds Bielis. Tēlniecība (1994, bij. LMS izstāžu zāle Tēlnieku nams), Bronzas laikmets (2002, RVKM Mencendorfa nams), Paradīzes ābols (2004, RVKM, Mencendorfa nams), Bruģa ziedi (2010, Jūrmalas muzejs), Diskrētais šarms (2018, galerija Laimīgās mākslas muzejs), Laiks ir beidzies (2022, galerija Laimīgās mākslas muzejs) u.c. Mākslinieks piedalījās II Starptautiskajā Zvārtavas skārda simpozijā (2001, vad. Ģirts Burvis, LMS muzejs Zvārtavas pils, bij. LMS salons Māksla).
Zigmunds Bielis veidoja lielizmēra skulptūras Rīgas pilsētvides 3. koka skulptūru simpozijā Parks-800 (2000, Vērmaņdārzs), Jelgavas ledus festivālā (2001, Jelgava, galvenā balva), Starptautiskajā koktēlniecības simpozijā (2004, Ventspils), Haltestelle Kunst Nirnbergā (2007, Vācija).
Mākslinieks darbus veidoja Latvijas Tēlnieku centra mītnē Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (Rīga), Bieriņu muižā, LMS Radošajā kvartālā Kombināts MĀKSLA (Gaujas iela 1, 5, Rīga) u.c.
Ar Zigmunda Bieļa daiļrades radošo aprakstu var iepazīties Rutas Čaupovas izdevumā Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi (2023, Neputns, šķirkļi 308., 363., 364., 434.-439., 465. lpp.).
Zigmunds Bielis bija LMS biedrs.
Zigmunda Bieļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālē Mencendorfa namā, kā arī privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieka Zigmunda Bieļa tuviniekiem un kolēģiem.