Savas dzīves laikā Voldemārs Gūtmanis sev raksturīgā rokrakstā meistarīgi atainojis vietējās dabas skaistumu, kā arī zīmējis plenēra darbus dažādās Latvijas vietās. Mākslinieks veidojis arī portretus, pašportretus un ekslibri grāmatām, neskaitāmas afišas, plakātus un izrāžu programmiņas.
Darba gaitas aizvadītas kā dekoratoram-noformētājam Liepājas Mākslas un daiļamatniecības vidusskolā, kā māksliniekam kinoteātros Daile un Uzvara, kā leļļu ansambļa dekoratoram, aktierim un mūziķim Valsts Liepājas teātrī, kā laborantam Valsts Liepājas pedagoģiskajā institūtā, kā māksliniekam- noformētājam Baltijas dzelzceļa 7. ceļu distancē un rūpnīcā Sarkanais metalurgs.
Strādājot rūpnīcā Sarkanais metalurgs, Voldemārs Gūtmanis veidojis formas padomju laikos aizliegtajiem, bet populārajiem, mūsdienās par kolekcionāru dārgumiem uzskatāmiem krāsainā metāla lējumiem – Latvijas Brīvvalsts ģerbonis, Liepājas ģerbonis, Neptūns u. c.
1958. gadā māksliniekam piešķirts Kultūras ministrijas Goda raksts Par teicamu un ilggadīgu darbu Valsts Liepājas muzikāli dramatiskajā teātrī.
Mākslinieks dzimis 1922. gada 30. jūnijā kalpotāju ģimenē (tēvs – Ernests Gūtmanis, māte – Līne Gūtmane). 1983. gada 29. jūnijā Voldemāra Gūtmaņa dzīve aptrūkās pēc traģiskas autoavārijas Baltkrievijā, kad viņš devies atceļā no dēla apciemojuma, kurš tolaik tur dienējis.