Izstāde Ojāra Vācieša literārā prēmija 30 gados

Prēmijas iedibināšana no kolhoza puses nebija nejaušība, drīzāk gan – pienākuma apziņa, ņemot vērā, ka dzejnieka atdusas vieta ir Ādažu teritorijā, Carnikavas kapos. Prēmija uztverama, pirmkārt, kā veids, lai pamanītu, novērtētu un godinātu dzejniekus un rakstniekus par viņu radošo ieguldījumu literatūrā. Otrkārt un galvenokārt, prēmija ir veids, kā iedibināt tradīciju, kas caur mūsdienu jaunrades darbiem literatūrā rada pamatu Ojāra Vācieša piemiņas saglabāšanai. Ojāra Vācieša prēmijas piešķiršana tika aizsākta 1984. gadā, gadu pēc dzejnieka nāves. Sākotnējā iecere bija prēmijas pasniegt ik pēc pieciem gadiem Ojāra Vācieša dzimšanas dienā 13. novembrī. Prēmijas pretendentu izvērtēšanai tika noteikti šādi pamatkritēriji: laikmeta problēmu pārliecinošs atspoguļojums dzejā, idejiski un mākslinieciski spilgta oriģināldzejas grāmata bērniem, latviešu dzejas atdzejošana un popularizēšana citu tautu valodās. Pirmie Ojāra Vācieša prēmijas laureāti 1984. gadā bija Jānis Peters par poēmu “Nakts pēc tautasdziesmas”, Vitauts Ļūdēns par dzejas krājumiem bērniem “Meldru puikas, meldru vīri” un “Laimiņas valoda” un Ivans Dračs par Ojāra Vācieša “Dzintara talismana” atdzejojumu.Šo trīsdesmit gadu laikā prēmiju saņēmuši Vizma Belševica, Māra Zālīte, Jānis Baltvilks, Juris Kronbergs, Imants Ziedonis, Māra Mellēna, Ernests Spīčs, Valdis Muktupāvels, Inese Zandere, Inga Gaile (divas reizes), Andra Manfelde, Pēters Brūveris, Sergejs Moreino, Imants Auziņš, Ronalds Briedis, Edvīns Raups, Leons Briedis, Jānis Rokpelnis, Maira Asare un Anna Auziņa.Šogad par prēmijas laureāti kļuva dzejniece Amanda Aizpuriete par dzejas krājumu “Turp”.