Napoleons ir sarūgtināts par savu cīņu biedru likteņiem. Lielāka daļa ir nonākuši Burbonu dinastijas pakļautībā un finansiālā atkarībā. Pilnīgi uzticīgs ir tikai viens vīrs – kaujas komandieris, „Dzelzs maršals”, Luijs Nikolā Davū, kas pie Tileriju pils sagaida un sveic Napoleonu ar viņa atgriešanos Parīzē .1815. gada 30. aprīlī Napoleons uztic L. N. Davū vadīt trīs amatus: būt par kara ministru, Parīzes gubernatoru un zemessardzes komandieri un... atstāj Parīzē.Vēsturnieki uzskata, ja Vaterlo kampaņu būtu vadījis maršals Davū, vai arī tas būtu ieradies nākamajā dienā pēc kaujas, cīņas iznākums būtu citādāks. Tā vietā, lai izmantotu „Dzelzs maršala” spējas Napoleons deva priekšroku atstāt viņu pilsētā. Zīmīgi, ka L. N. Davū bija vienīgais Napoleona maršals, kurš nebija zaudējis nevienu kauju. Jau iepriekš, bija pierādījies, ka kaujas ar Davū iejaukšanos kardināli mainīja cīņas gaitu par labu Napoleonam.1815. gada 18. jūnijā – Vaterlo kaujas izšķirošajā dienā, Napoleons vilcinās veikt uzbrukumu, daļa viņa armijas vadītāju ir nolaidīgi un pat nodevīgi, kā rezultātā kauja tiek zaudēta. Napoleons padodās un atkārtoti tiek nosūtīts trimdā uz Svētās Helēnas salu, kur 1821. gadā mirst.Kāpēc imperators atstāja savu uzticamo „Dzelzs maršalu” simtiem jūdžu attālumā no vietas, kur viņš varēja glābt impēriju. Jau gandrīz divus gadsimtus, daudzus neliek mierā šis jautājums.
Jura Zvirbuļa izstāde Veltījums maršalam L. N. Davū
Ikdienas darbs ar eļļas krāsām un akvareli, eksperimenti ar faktūrām un zīmējumu radīja priekšnoteikumus līdz šim neizmantotai autortehnikai.Mākslinieku Juri Zvirbuli vienmēr interesē vēsture, tās neizstāstītie stāsti un to varoņi. Vienam no tādiem ir veltīta šī izstāde. 1815. gadā no gandrīz gadu ilgās trimdas Elbas salā Napoleons Bonaparts atgriežas Francijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.