Pagātne ir tagadnes daļa, kura pieredzē ir iespiedusies kā līnija, kas, kā sagūstīta darbības atmiņa, ir ieskrāpēta papīra virsmā. Atcerēšanās un aizmiršana var notikt vienlaicīgi. Turp un atpakaļ. Kā atklāt neredzamo un ļaut tam pieskarties ar ausīm? Kā tiekties dzirdēt, kad var tikai redzēt? Viss ir daļēja neredzēšana, daļēja nesaprašana, daļēja redzēšana, daļēja saprašana, daļēja atcerēšanās un daļēja aizmiršana.
Kristas Dzudzilo personālizstāde sastāv no 11 zīmējumiem, video darba es redzu un kinētiska objekta ar nosaukumu es dzirdu. Zīmējumu sērijas es visu atceros un es visu aizmirstu ir tapušas pusotra gada laikā. Zīmēšana ir lēns process, ko Krista salīdzina ar mūka darbību, kas ir interesanta un aizraujoša un vienlaicīgi atver logu garam laikam. Viņu fascinē, kā grafīts pārklājas slāni pēc slāņa un kā tas lēnām parādās no miglas - balta papīra virsmas. Māksliniece mēģina ar zīmēšanas procesu pietuvoties fotogrāfijas būtībai tādā nozīmē, kādā tā ir fascinējusi cilvēkus kopš pirmsākumiem - zīmējumi kā laika un pagātnes nospiedumi, iespēja pietuvoties fiziski vairs neeksistējošam laikam un atmiņu matērijai. Katra zīmējuma nosaukumā slēpjas un atklājas kāds skaņdarbs, kuru Krista klausījās, zīmējot konkrēto darbu. Video es redzu tiecas atklāt to, kā saklausīt neredzamo. Par parādīšanos un pazušanu. Par uzaušanu un norietēšanu.