Poļu mākslinieka, režisora un dzejnieka Leha Majevska personālizstāde 4 kustīgi dzejoļi

Lehs Majevskis ir gan Eiropas, gan Amerikas Kinoakadēmijas biedrs. 2006. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA) notika plaša autora darbu retrospekcija “Lehs Majevskis: kustīgo tēlu maģija” (“Lech Majewski: Conjuring the Moving Image”), kur tika eksponēti viņa filmu fragmenti un videodarbi. Māksliniekam bijušas personālizstādes Čikāgas Mākslas institūtā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā (ASV), Hokaido Modernās mākslas muzejā (Japāna), Luvras muzejā un Galerie Nationale du Jeu de Paume Parīzē (Francija), Prado muzejā Madridē (Spānija), Laikmetīgās mākslas muzejā (MACRO) Romā (Itālija), Telavivas Mākslas muzejā (Izraēla), Nacionālajā muzejā Krakovā (Polija) un citur. Leha Majevska darbu ekspozīcijas vairakkārt rādītas Venēcijas biennālē. Leha Majevska audiovizuālais projekts “4 kustīgi dzejoļi” Mākslas muzejā “Rīgas Birža” aptver četrus no viņa lielākajiem videodarbu cikliem: “Dievības”, “Dzejnieka asinis”, “Brēhela svīta” un “Stirnu istaba”. Cikls “Dievības” tapis no 2001. līdz 2005. gadam un pirmo reizi parādīts Modernās mākslas muzejā Ņujorkā. “Dzejnieka asinis” ir 2005.–2006. gada darbs, eksponēts MoMA un 52. Venēcijas biennālē. “Brēhela svīta” radīta no 2007. līdz 2010. gadam, pirmo reizi izstādīta Luvras muzejā Parīzē un 54. Venēcijas biennālē. Šis cikls saturiski un emocionāli atvasināts no Leha Majevska filmas “Dzirnavas un krusts” (“The Mill & the Cross”), kuru iedvesmojusi Pītera Brēhela glezna “Ceļš uz Golgātu”. Scenārija pamatā ir mākslas zinātnieka Maikla Francisa Gibsona (Michael Francis Gibson) tāda paša nosaukuma eseja. Filma ir tehniski sarežģītu, bet jutekliski ļoti iedarbīgu elementu kopums, balstīts jaunajās CG tehnoloģijās un izmantojot 3D efektus, protams, arī izcilais aktieru darbs: Rutgers Hauers (Rutger Hauer) Brēhela lomā, Šarlote Remplinga (Charlotte Rampling) un Maikls Jorks (Michael York). Filma ar panākumiem jau parādīta daudzos kinofestivālos visā pasaulē.Boses zālē tiek demonstrēts Leha Majevska videodarbs – autobiogrāfiskā opera “Stirnu istaba” (1998), kurā līdzās mākslinieka uzburtajai poētiskajai dabas un cilvēku mijiedarbībai skan viņa paša sacerēta mūzika. Opera pirmo reizi tika iestudēta 1996. gadā Silēzijas operā Polijā, vēlāk rādīta Venēcijas biennāles laikā 2001. gadā un Ņujorkas Modernās mākslas muzejā 2002. gadā.Katrs izstādē redzamais attēls ir kā vizualizēts kustīgs dzejolis, kuru var skatīt gan atsevišķi, gan kontekstā ar citiem. Būtiski, ka šis formveides risinājums atbrīvo uztveri un ļauj darbos ietilpināto jēgu interpretēt atkarībā no skatītāja radošās kapacitātes, meklējot arvien jaunus stāsta pavērsienus un ceļojot cikla tēloto ainu labirintā. Tā ir kā glezniecība ar videokameru, kur sasaucas darbu mākslinieciskā valoda un tematika, bet asociācijas veidojas daudzslāņaini individuālas.Mākslas muzeja “Rīgas Birža” izstāžu politikā šis projekts turpina 2012. gadā ar pazīstamā krievu mākslinieka Dmitrija Gutova objektu “Gondola” iesākto stratēģiju uzaicināt izstādīties Latvijā pašus izcilākos pasaules vārdus.